VALDIS ČERPAKOVSKIS

Uz interviju Valdis Čerpakovskis, “LNK Industries” projektu vadītājs, ierodas smaidīgs un enerģisks. Sarunas laikā jūtama patiesa aizrautība un pamatīgas zināšanas, kas bijušas par pamatu “Būvindustrijas lielās balvas” titula “Gada inženieris 2019” iegūšanai.

 

Kādas bija sajūtas, uzzinot par balvu?

– Jutu gandarījumu par darba devēju un žūrijas novērtējumu. Patīkami, ka arī internetā par mani aktīvi balsoja – tas nozīmē, ka ar daudziem esmu godprātīgi sadarbojies. Tas ir mazs solis, kas parāda, ka ej pareizā virzienā. Ja izvēlēta tīkama profesija un strādā no visas sirds un dvēseles, nāk arī atzinība.

 

Kā jūtaties, tagad pats vērtējot balvai pieteiktos kolēģus?

– Ir interesanti paskatīties plašāk un izvaicāt par nozarē notiekošo, ikdienā taču katrs strādājam savā objektā. Par vairākiem bija tikai dzirdēts, viņi nekad iepriekš nebija sastapti.

 

Par ko bērnībā gribējāt kļūt? Kāpēc izvēlējāties būvniecību?

– Bērnībā interesanta likās kosmonauta profesija, jo bērnudārzā bija raķete, bet tad es biju pavisam mazs. Skolas gados nebija īpašu interešu, tā nopietnāk par nākotni sāku domāt tikai vidusskolas 12. klasē. Svārstījos, īsti nezināju, ko studēt. Aizgāju uz izstādi “Skola”, lasīju bukletus, domāju un izvēlējos būvnieka profesiju. Tolaik bija moderni studēt ekonomiku, arī to vēlāk izmācījos. Droši varu teikt, ka būvnieks var kļūt par ekonomistu, bet ekonomistam vēlāk sarežģīti izmācīties par būvnieku. Ekonomika vairāk ir sociāla zinātne, bet, ja būvniekam kaut kas jāizdara, tad jāizdara. Prieks, ka izvēlējos būvnieka profesiju. Lai kādas krīzes bijušas, esmu palicis šajā nozarē, un tas laikam apliecina, ka esmu pareizajā vietā.

 

Vai tas ir darbs vai hobijs?

– Tas ir dzīvesveids. Visu laiku ir interesantas domas, pat brīvdienās iešaujas prātā, ka vajadzēja kaut ko darīt citādāk. Ja ir objekta nodošana, tad ir daudz darba.

 

Kā ir ar teicienu par kurpnieku un
caurajām kurpēm?

– Mājas man nav (smejas), bet domāju, ka pagaidām to daļēji realizēju – dzīvoju daudzdzīvokļu namā, un tur būvniecības laikā konstatēta kļūda balkonu hidroizolācijā, kas bojā balkonus un fasādi. Man bija apņemšanās mobilizēt vairākumu no 75 dzīvokļiem, ka kaut kas jādara. Iedzīvotāji solidāri pusotru gadu maksāja naudu, lai uzkrātu vairākus desmitus tūkstošus eiro, nākamgad varēsim sākt darbus. Tagad jātiek skaidrībā, kas jābūvē, kādi mezgli vajadzīgi. Tā ir liela atbildība, ja 57 balkoniem kaut kas tiks izdarīts nepareizi, mani nolinčos. (smejas) Daudzdzīvokļu nami ir īsta katastrofa, prieks, ka izdevies visu noorganizēt. Daudziem šķiet, ka mājā, kurai ir 12 – 13 gadu, neko nevajag ieguldīt. Paskatieties uz 13 gadu vecu auto, vai tajā nav ieguldīts?

 

Kā mainījusies būvniecība kopš laika, kad sākāt strādāt?

– Būvniecībā maz kas mainījies – kā betonēja, tā arī betonē. Pilnveidota darba aizsardzība, arvien vairāk to ievēro. Cerams, ka arī nelaimes gadījumu ir mazāk. Nozare attīstās digitāli – ieviesta Būvniecības informācijas sistēma, būvniecības informācijas modelēšana. Pašlaik strādāju Rīgas pils nākamās kārtas rekonstrukcijā, būs jādarbojas ar būvniecības informācijas modelēšanu. Daudzi domā, ka arhitekts uzzīmē un tā ir būvniecības informācijas modelēšana. Nē, tā ir kvalitatīvi izstrādāta līdz sīkākajai detaļai, tu vari paskatīties uz jebkuru sensoru, tiek parādīts lietošanas termiņš – mums vēl daudz jāmācās šajā jomā. Pētām, kā inženiertīklu rasējumus ievieto citu sadaļu rasējumos, tiek precizētas dažādas nesaistes, kļūdas.

Tehnoloģijas dos grūdienu Covid-19 laikā arī formālu jautājumu risināšanā. Piemēram, ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” protokolu parakstīšana notiek elektroniski, viņi vēstules papīra formātā vairs neraksta. Viņus var paslavēt par to, ka, turot milzīgu “portfeli” ar valsts būvniecības pasūtījumiem, rāda piemēru, kā vajag darīt. Rūpējas par darba aizsardzību, kaut vai elementāra lieta – atšķirīgu kategoriju darbiniekiem ir savas krāsas ķivere. Pa gabalu var redzēt, kas katrs ir, kurš ir viesis un, iespējams, mazliet jāpieskata.

Man bija iespēja darboties Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības būvniecībā, tur viss ir skaisti sakārtots, objekts, apsardze, dokumentācija. Ģenerāluzņēmēja bija ārzemju kompānija. Katrā telpā bija lapiņas, kur inženiertīklu meistars parakstās par izdarīto. Tā ir sistēma, kas prasa laiku, process pats ir ilgāks, bet sakārtots. Mums vēl ir, kurp tiekties.

 

Visi grib ātrāk uzbūvēt?

– Bieži ir tā – cenu aptaujas un risinājumu izstrāde aizkavējas un pēdējos piecos mēnešos visu dara vienlaikus. Tas ir tāpat, kā gatavojot ēdienu – nevis sastāvdaļas secīgi pievieno pēc receptes, bet visu reizē samet. Tādos gadījumos var būt nepatīkami pārsteigumi. Bieži vien īss termiņš nav tikai kādu procesu dēļ. Piemēram, apgūstot Eiropas fondu līdzekļus, nauda ir noteiktā laikā un tiek strādāts nevis tāpēc, lai objektu normāli realizētu, bet tādēļ, ka tā jāapgūst.

 

Kāpēc būvniecībā ir īsi termiņi?

– Minēju par Eiropas naudu, kad termiņš nav pamatots ar tehnoloģiskajiem procesiem, arī pasūtītājs vēlas ātrāk sasniegt rezultātu, vienlaikus kalkulējot ekonomisko atdevi. Privāto investoru interesē, kad nodod māju, tad būs mazāki kredītprocenti, realizējot daudzdzīvokļu nama projektu, – kad varēs pārdot nekustamo īpašumu. Tas ir izdevīgums uzņēmējam, bet liekas galvassāpes celtniekam. Apšaubu, vai ilgtermiņā pasūtītājam tas atmaksājas.

 

Kāpēc celtnieki piekrīt šādiem termiņiem?

– Ir spiediens no pasūtītāja. Bieži celtnieki metas avantūrās, paturot prātā, ka būs kādas izmaiņas, tāpēc varēs ar to apelēt un kaut ko mainīt. Ir arī negodprātīgi celtnieki, kas to izmanto valsts iepirkumos, nosakot neadekvāti mazu termiņu.

 

Kāpēc iesakāt pasūtītājiem neekonomēt projektēšanā?

– Vēlāk būvniecības gaitā tas dārgi maksās. Te ir līdzība ar bobsleja startu – ja startā kaut ko nolaidīsi greizi, finišā nesavāksies. Tad celtnieki nevarēs pasūtītāju vazāt aiz deguna, nebūs interpretācijas iespēju. Īpaši daudz laika un naudas vajadzētu ieguldīt rekonstrukcijas projektu izpētē. Ja tā nav veikta, bieži, sākoties darbiem, sākas pasūtītāja “rīvēšanās” ar celtniekiem un nepatīkami dialogi.

 

Kam vispirms pievēršat skatienu, ieraugot ēku vai tajā ieejot?

– Iepriekš vairāk strādāju ar apdari, tāpēc pamanu apdares detaļas. Tas rāda, cik skrupulozi veikts darbs, kā sienas savienotas ar griestiem. Daudzi, kas sevi uzskata par apdares speciālistiem, diemžēl nespēj kvalitatīvi paveikt darbu, varbūt vainojama merkantilā pieeja, ka viss jāizdara ātri.

 

Vai arī ikdienā tiecaties uz ideālu?

– Vajag prasīt maksimumu, tad sanāks labi, ja to neprasīs – nekā laba nebūs. Man vienmēr ir profesionāla pieeja, patīk novērtēt objektus, īpaši rekonstruētos.

 

Ar kuriem objektiem vairāk patīk strādāt?

– Lielāks gandarījums ir, ja savesta kārtībā veca ēka. Pašam celtniekam ar rekonstrukciju, protams, ir lielāka ņemšanās, vajadzīga pacietība. Man patīk, ka sakārto ēkas, – labs piemērs ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, ceru, ka būs kārtībā arī Rīgas pils. Tīkams tagad ir Ziemeļblāzmas kultūras centrs, kas iepriekš līdzinājās graustam. Jaunus projektus ir vieglāk būvēt. Skaista izdevusies Latvijas Nacionālā bibliotēka. Rekonstruējot ir kontrasta izjūta – atceries, kā bija iepriekš, un pēc tam salīdzini. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris pēc rekonstrukcijas arī ir ļoti skaists.

 

Vai gadās, ka, braucot garām kādai vietai, liekas – šo vajadzētu rekonstruēt?

– Pašam ne, bet ir vēlme, lai vide ir sakārtota. Es labprāt redzētu, ka Vecrīgā sakārto kādu vecu māju, nevis zaļajā zonā uzbūvē jaunu viesnīcu. Vecrīga ir tik skaista! Ja vairāk sakopsim fasādes un renovēsim, būs, ar ko lepoties.

 

Kādi objekti palikuši atmiņā no profesionālās darbības sākuma?

– Aizputes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas – tas bija pirmais objekts, kur mani aizsūtīja kā darbu vadītāja palīgu. Es pabeidzu otro kursu, pieteicos darbā, un mani paņēma. Objekts bija Aizputē, aizbraucu tur pa vasaru strādāt, un rudenī mani paņēma darbā tepat Rīgā. Atceros “Panorama Plaza” torņus, kur biju patstāvīgs darbu vadītājs, tur bija jārūpējas un jādarbojas ar strādniekiem. Ar saviem cilvēkiem ir krietni sarežģītāk strādāt nekā ar apakšuzņēmējiem. Apakšuzņēmējiem vari norādīt, ka jāpilda līguma prasības. Kas tikai ar saviem cilvēkiem nav izdzīvots! Katrs jau nāk ar savām mājas problēmām.

 

Vai ir bijuši objekti, kas profesionāli daudz devuši?

– Jāmācās visu laiku. Atmiņā nāk Maltas vidusskolu rekonstrukcija, ko izdevās realizēt par diezgan mazu summu. Ar relatīvi vienkāršiem risinājumiem tika panākts skaists rezultāts. Tas bija pirmais projekts, kur biju projekta vadītājs un vienlaikus atbildīgais darbu vadītājs, visa būvniecības atbildība gūlās uz maniem pleciem.

 

Kādam jābūt ideālam projektu vadītājam?

– Projektu vadītājs būvniecības izpratnē ir tas, kas nolīgst darbuzņēmējus, slēdz ar viņiem līgumus un komunicē ar pasūtītāju, ar to viņa misija beidzas. Man nepatīk, ka bieži vien tāds projektu vadītājs ir atrauts no būvlaukuma, viņš dzīvo savu dzīvi. Ir maz cilvēku, kas vienlaikus spēj būt gan projekta, gan būvdarbu vadītāji, uzvilkt zābakus un aiziet uz būvlaukumu. Bieži vien projektu vadītāji stāv šīm lietām pāri. Reti gadās, ka projektu vadītāji aktīvi piedalās no tehniskā viedokļa. Parasti ir tā – darbu vadītājs rosīgi strādā būvlaukumā, bet ar papīriem maz noņemas. Projektu vadītājs vairāk dara papīru darbus.

 

Kāpēc projektu vadītājs ir atrauts no būvlaukuma?

– Bieži vien viņi sāk strādāt projektu vadīšanā kā palīgi – raksta vēstules, aktus par pārkāpumiem un dara citas lietas. Viņi parasti neiesaistās būvniecībā. Es esmu gandarīts, ka man sākotnēji bija iespēja strādāt ražošanā kopā ar strādniekiem, manī nav tāda pašlepnuma – varu ar jebkuru meistaru izrunāt svarīgus jautājumus. Tādiem jābūt visiem būvniecības organizēšanā iesaistītajiem.

 

Vai jums patīk saņemt uzslavas?

– Jebkurš melotu, ja teiktu, ka nepatīk. Tādās reizēs nekļūstu lepns, bet nodomāju, ka es jau tikai daru savu darbu. Ja sanāk labi, ir lieliski. Dažreiz nav uzslavu, bet sirdi silda apziņa, ka izdarīju maksimāli iespējamo.

 

Ko vērts izcelt Mežaparka estrādes un Latvijas Universitātes Zinātņu mājas būvniecībā?

– Mežaparka estrāde asociēsies ar metāla kupolu, kas ir grandioza un Latvijā nebijusi konstrukcija. Tas sver aptuveni 2000 tonnu, lai to saliktu, vajadzēja 30 000 skrūvju. Pirmā pieredze tā bija gan mums, gan montieriem, kuri nekad iepriekš vienā objektā nebija izmantojuši tik daudz skrūvju. Bija diezgan smagi jāstrādā, kamēr konstrukcija pieņēma savu formu. Vajadzēja veikt manipulācijas gaisā, pārmetināt, likām ķīļus. Bija liela sabiedrības un mediju interese, bijām visiem atvērti un rūpējāmies par to, lai būvlaukums ir normāli iekārtots. Kad tika atvestas visas metāla konstrukcijas un paneļi, nebija vietas, kur tos likt, cilvēki tad bildēja un rādīja, kā var piekļūt paneļiem. Televīzijā bija sižets, ka varot nozagt skrūves. Likām žogus un norādes, bet vienalga nāca un rādīja, ka var kaut kā iekļūt. Konstrukcijas bija masīvas, un vietas bija maz. Aktīvākajās būvdarbu stundās tur bija ducis dažādu celtņu. Nācās izmantot katru brīvo laukumu. Estrādes pakāpieniem ir atšķirīga forma, pareiza to piegāde un salikšana bija izaicinājums gan ražotājiem, gan būvniekiem.

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā izaicinājums bija būvniecības temps – Eiropas Savienības naudas piesaistes dēļ bija drastisks līgums ar lielu līgumsodu. Cīnījāmies un visu labi izdarījām.

 

Kā motivējat sevi un kolēģus?

– Visu laiku jācenšas sevi motivēt, jāizmanto palīgierīces, lai darbs būtu maksimāli efektīvs. Būvējot Zinātņu māju, nebija iespējams sazvanīt kolēģus, lai apspriestos, jo viņi tajā laikā pa telefonu risināja dažādus aktuālus jautājumus. Apspriesties varējām tikai pēc darba, kad aizgāja strādnieki. Ceru, ka kaut kas līdzīgs vairs neatkārtosies, jo sabiedrība kļūst gudrāka un arvien kritiskāk vērtē īsus būvdarbu termiņus. Daži Latvijas pasūtītāji, arī privātie, prasa cenu un lūdz, lai būvnieks pats nosauc termiņu. Var kaulēties par cenu, piedāvāt dažādus risinājumus, bet pārāk īss termiņš ne pie kā laba nenoved.

 

Vai projektu vadītājs ir kā zibensnovedējs?

– Protams! Tas ir pareizs formulējums. Dažreiz kāds no mūsu komandas neiztur un kaut ko ne tā pasaka, tad visus negludumus vajag nolīdzināt. Mēs esam tik dažādi, lielos objektos esam krietns pulks, sastrādāšanās ar jauniem darbiniekiem sniedz sava veida pieredzi.

 

Kurš objektā ir grūtākais posms?

– Parasti sarežģītākais ir sākums un beigas, vidus aizmirstas. Kamēr visi – pasūtītājs, projektētājs, būvuzraugi, būvnieki – iestrādājas, īpaši lielos objektos, paiet laiks. Svarīgi ir spēles noteikumi, jo bieži vien likumā rakstīts viens, bet cilvēki ir tik dažādi, un līdz ar to arī pieejas, kā realizēt likumā prasīto, ir atšķirīgas. Nereti beigās vērojama kavēšanās un nākas pamatīgi saspringt, lai pabeigtu laikā – cilvēka dabā laikam ir visu atlikt uz vēlāku. Vesela ķēde procesu beigās saplūst kopā. Tā ir pašregulācija – ja iesaistītie redz, ka darbi tuvojas noslēgumam, tas sniedz otro elpu un pēdējā mēnesī tiek izdarīts vairāk nekā iepriekšējos.

 

Kā ir ar normatīvo aktu regulējumu būvniecībā?

– Pēc traģiskā notikuma [Zolitūdē – aut.] ieviesta būvkonstrukciju ekspertīze, kas ir mazs kavēklis, bet tas ir darbs drošības virzienā. Nav neviena projekta, kur netiek kaut kas mainīts, kaut nedaudz. Izmaiņām jābūt eksperta vērtējumam, kamēr tā nav, formāli nedrīkst strādāt. Lai ievērotu kaut kādas normatīvo aktu prasības, piemēram, ja pārsegumā kaut kas mainīts, līdz brīdim, kamēr saņem ekspertīzi, atstāj papildu stutes. Tas ir risinājums, lai darbi var virzīties. Svarīgi saglabāt saprātu – ja vienā stūrī kaut kas nedaudz mainīts, vai tāpēc apturēt darbus visā objektā? Labi, ka kontrolējošās institūcijas to saprot. Ja vērojama totāla ignorēšana, objekts jāver ciet.

Būvniecības informācijas sistēma darbus atvieglos, jo dokumenti un ieraksti uzreiz būs jāreģistrē elektroniskajā vidē, kā zināms, žurnālus daudzi mēdza rakstīt vēlāk. Ja būs kādas izmaiņas, viss būs redzams. Ar papīra projektiem gadās, ka sakrīt dokumentu numuri, bet saturs atšķiras. Es neuzskatu, ka mūsu valstī birokrātija traucē. Būvniecības valsts kontroles birojs gana gudri un konstruktīvi risina jautājumus, viņiem ir sava lapa, kam ir jābūt, būvnieki to zina un pieņem spēles noteikumus. Visas valsts iestādes komunicē elektroniski, privātie uzņēmēji sāk elektroniski parakstītu dokumentu apriti. Tas nākotnē daudz ko atvieglos.

 

Vai jums ir kādi vēl nesasniegti profesionālie mērķi?

– Tā kā dzīves ilgums pieaug, dažreiz liekas, ka varētu mainīt profesiju – 30 gadus aizvadīt būvniecībā, pēc tam darīt ko citu. Būvniecībā man nav pjedestāla, kur tiekties. Gandarījums ir, ja varu darīt to, kas patīk, un tas labi izdodas. Mani interesē politika, diplomātija, starpvalstu attiecības, dažreiz par to lasu.

 

Vai jums ir laiks hobijiem?

– Interesējos par sportu, īpaši tiem sporta veidiem, kur mūsējiem ir panākumi – bobsleju, skeletonu, hokeju. Pats skrienu, reizi nedēļā mēģinu pievarēt no desmit kilometriem līdz pusmaratonam (21 km – aut.). Kad darbam veltīts vairāk spēka, skrienu padsmit kilometrus, tā varu atbrīvoties no spriedzes. Skrienot parasti klausos mūziku. Jau otro sezonu nodarbojos ar aukstumpeldēšanu. Kopš pagājušā gada oktobra katru nedēļu eju peldēt. Šosezon cenšos ūdenī noturēties kādas desmit minūtes. Peldēšana sniedz ļoti patīkamu sajūtu un līdzsvaro prātu. Darbdienās ceļos
agri – pulksten sešos, pusseptiņos, arī brīvdienās mostos agri un aptuveni divas stundas skrienu. Ap deviņiem atkal esmu mājās un dzeru kafiju – tas ir tik forši!

 

Kādu mūziku skrienot klausāties?

– Laikam esmu patriots – klausos latviešu popmūziku, bieži vien tā ir “Prāta vētra”. Interesanti, cik ilgi viņi vēl spēlēs! Laikam jau tik ilgi, kamēr būs pieprasījums. Nu jau izaugusi jauna paaudze, kas klausās “Prāta vētru”.

 

 

Profesionālā darbība

Būvniecības nozarē darbojas kopš 2003. gada

Rīgas Tehniskajā universitātē iegūts profesionālais maģistra grāds būvzinātnē

Rēzeknes Augstskolā, tagadējā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, iegūts sociālo zinātņu maģistra akadēmiskais grāds vadības zinātnē

 

Nozīmīgākie projekti

Mežaparka Lielā estrāde

Latvijas Universitātes Zinātņu māja Torņakalnā

“Panorama Plaza” daudzdzīvokļu ēkas un tirdzniecības centra būvniecība

Latvijas Bankas fasādes rekonstrukcija

Tirdzniecības centra “Riga Plaza” kinoteātra zonas izbūve

Mazstāvu daudzdzīvokļu ēka Dzintaru prospektā 32 Jūrmalā

Rīgas pils priekšpils rekonstrukcija

Ikšķiles dienas centra rekonstrukcija

Rēzeknes novada Maltas 1. un 2. vidusskolas un infrastruktūras rekonstrukcija

 

Jānis Zariņš

Foto no apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva” arhīva