VADIMS BOGDANOVS

Vadims Bogdanovs ieguvis divus maģistra grādus inženierzinātnēs, mācījies un stažējies ārpus Latvijas, strādājis visos būvniecības posmos – no projektētāja līdz projektu vadītājam. Ieguvis trīs sertifikātus būvdarbu vadīšanā dažādās būvniecības jomās: ēku, ostu un jūras hidrotehnisko būvju, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas. Patlaban Vadims vada AS LNK Industries Starptautisko projektu daļu. Viņa zināšanas, profesionalitāte, vēlme nepārtraukti mācīties tika novērtēta. 2017. gada 4. septembrī Vadims Bogdanovs saņēma valstī augstāko nozares apbalvojumu – Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmeni.

Kāpēc izlēmāt par labu būvlaukumam?

Pašā sākumā strādāju birojā pie datora un sapratu, ka gribas tomēr redzēt, kā top būves. Tagad gan atkal esmu atpakaļ birojā, strādāju ar skandināvu projektiem.

Tie ir apzināti karjeras soļi?

Tas ir ceļš, kas saistīts ar atvērtām iespējām, piedāvājumiem un personīgu interesi par būvniecību. Tas saistīts ar sevis meklēšanu savā jomā.

Jūs esat bijis arī pasūtītāja pusē?

Tā bija ļoti laba pieredze. Daudz iemācījos. Būvniecības procesu apzināšana no visām ieinteresētajām pusēm ļoti palīdz ikdienas darbā.

Tad jau jums noteikti būtu vēlējums jauniem cilvēkiem, kuri uzreiz no augstskolas sola vēlas kļūt par būvuzraugiem.

Nu, tā īsti nevar. Es teiktu, ka obligāti vajag aiziet uz būvlaukumu pastrādāt par palīgstrādnieku. Pats skolas laikā biju palīgstrādnieks būvlaukumā. Tad tu redzi, kā darbs tiek darīts, kādi ir sagatavošanās posmi, cik laika tie aizņem, kas ko ietekmē, piemēram, laikapstākļi, materiālu piegāde, cik dienā var izdarīt un tā tālāk.

Visiem, kuri plāno strādāt būvniecībā un tikai sāk savu ceļu, es ieteiktu pamēģināt sevi visos būvniecības procesos – gan projektēšanā, gan būvlaukumā. Svarīgi saprast visus soļus. Tad arī zini, kā noformēt dokumentus, pieņemt darbus, nodot objektus, ir daudz vieglāk orientēties tehniskajā projektā, īpaši, ja esi piedalījies būvprojekta izstrādāšanā. Un tad arī var lemt par turpmāko karjeru.

Dzirdēts, ka gudri inženieri dažkārt nespēj vadīt projektus. Vai to var iemācīties, vai arī tas ir talants?

Uzskatu, ka iemācīties var visu, ja ir vēlme, tomēr vadīšanai nepieciešams talants. Projekta vadītājam jāmāk viss, jāorientējas visos ar projektu saistītajos jautājumos: gan tehniskajos, gan finansiālajos, gan likumiskajos, gan juridiskajos. Un jābūt gan labam cilvēkam, lai apvienotu komandu, gan stingram, lai komanda neizlaižas. Projekta vadītajam jāmāk komunicēt un virzīt projektu uz priekšu. Tajā pašā laikā gudrs inženieris var būt labs speciālists noteiktā jomā, un viņam gan var būt, gan var nebūt spējas vadīt un organizēt procesu.

Projekta vadītāja amats esot degradēts, jo mums ir daudz projektu vadītāju, kuri nepieņem lēmumus.

Tiešām, pārāk daudz cilvēku uzņēmumos ir projektu vadītāji, tikai nav saprotams, ko īsti viņi vada. Projekta vadītāja galvenais uzdevums, arī galvenā atbildība un no tās izejošais stress ir pareiza un savlaicīga lēmuma pieņemšana. Projekta vadītājs, kurš nepieņem lēmumus… tas ir nonsenss.

Kad jūs pieteica Būvindustrijas lielajai balvai, uz tikšanos ar vērtētājiem ieradāties ar ķiveri galvā. Jūs esat atraktīvs?

Mēģinu būt. Taču, tiekoties ar vērtētājiem, sapratu, ka visi balvai pieteiktie ir augsta līmeņa profesionāļi, tāpēc ķivere bija tikai tāds triks kļūt pamanāmākam, kā arī atgādinājums par darba drošības svarīgumu.

Ventspils brīvostas piestātņu atjaunošanas darbos veicāt fasādes metāla rievsienu attīrīšanu un atjaunošanu. Jūs pat radījāt savu iekārtu, lai šos darbus varētu paveikt.

Ventspils ostā piestātņu atjaunošanas projektā mums vajadzēja veikt esošo metāla rievsienu atjaunošanu un veicināt to mūža paildzināšanu. Ja metāls atrodas ūdenī un tam nepiekļūst skābeklis, korozija notiek lēni, savukārt mainīga ūdens līmeņa zonā metāls korodē ļoti ātri. Tā zona ir īpaši uzmanīgi jāattīra, jāizvērtē stāvoklis, paliekošā metāla biezums, ja nepieciešams, caurumi jāmetina un, iespējams, jāpastiprina esošā konstrukcija. Katra vieta jāizvērtē atsevišķi.

Darba zona atrodas ūdenī. Ja izmanto ūdenslīdējus, tas ir ļoti dārgi, turklāt ne vienmēr efektīvi un kvalitatīvi. Vislabākais ir izmantot hemokameru, lai nodrošinātu piekļuvi problemātiskajām vietām. Piestiprina kameru, nosūknē ūdeni, nokrāso, nogaida, kamēr nožūst, un pāriet uz nākamo vietu. Pie mums Latvijā šādu kameru nav. Saņēmām piedāvājumu no kompānijas, bet pēdējā brīdī viņi atteica. Meklējām visdažādākos variantus un risinājumus. Tā kā uzņēmumam ir sava metālu ražotne un inženieri, izlēmām, ka hermokameru uzbūvēsim paši. Kopīgiem spēkiem izstrādājām projektu un uzbūvējām kameru. Jau pirmajā reizē kamera piesūcās 20 minūšu laikā, un pēc 20 minūtēm varēja strādāt. Bija liels gandarījums redzēt, ka sanāca tas, ko gribējām.

Vai ir nācies vēlreiz šo iekārtu izmantot?

Pagaidām ne, bet tas ir tikai laika jautājums, jo tā ir viena no iespējām, kā paildzināt mūžu rievsienām ostās, neieguldot pārāk daudz līdzekļu. Protams, vienmēr var pilnībā nomainīt nesošās konstrukcijas, iegremdēt jauno rievsienu – tas ir drošāk, stabilāk un ilgmūžīgāk, bet dārgāk.

Jūs jau bērnībā bijāt aktīvs? Kolēģi par jums saka, ka visur iesaistāties.

Vienmēr biju aktīvs, kopš bērnības nodarbojos ar sportu, patīk aktīvs dzīvesveids. Par to iesaistīšanos… Man ir pieredze daudzos būvniecības posmos un vairākās pozīcijās. To var izmantot un tā arī tiek izmantota uzņēmuma attīstībā. Kamēr tas dod pienesumu uzņēmumam, tas ir labi. Arī pašam ir interese iesaistīties, jo uzskatu, ka ir ļoti svarīgi visu laiku mācīties, uzzināt jauno. Arī brīvajā laikā cenšos būt aktīvs un pēc iespējas vairāk piedalīties Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācijas aktivitātēs, kur esmu biedrs. Asociācija veicina jauno tehnoloģiju izmantošanu būvniecības procesā, tostarp projektēšanu un būvniecības procesu organizēšanu un kontroli BIM vidē.

Tagad esat starptautiskās projektu nodaļas vadītājs.

Ja skatās no kompānijas attīstības viedokļa, Baltijas un Latvijas tirgum ir robežas. Nav iespēju bezgalīgi attīstīties. Vienīgā attīstība ir, ja ikdienas lietas dari labāk, kvalitatīvāk, ātrāk – līdz noteiktam cilvēku skaitam un apgrozījumam. Tā kā attīstīšanās iespējas Latvijā un Baltijā ir ļoti šauras, uzņēmums, kurā pašlaik strādāju, domā plašāk un meklē jaunus izaicinājumus. Pagaidām izvērtējam savas iespējas un piedāvājam metāla tiltu ražošanu, piegādi un montāžu. Ņemot vērā savu kapacitāti un iespējas, saprotam, ka uzreiz nevaram kļūt par ģenerāluzņēmēju Skandināvijā, pašlaik sadarbojamies ar vietējiem un starptautiskajiem ģenerāluzņēmējiem. Pagājušā gadā piedalījāmies aptuveni 40 iepirkumos. Skandināvijā lielākoties viens uzņēmums ir atbildīgs gan par projektēšanu, gan par būvniecību. Ieguldījām lielu darbu, savācām informāciju, izvērtējām riskus. Ļoti daudz jāizdara, lai “iesistu pirmo naglu”. Mums jau ir pieredze mazo un vidējo projektu realizācijā Zviedrijā un Norvēģijā, tagad tēmējam uz lielo, sākot no desmit miljoniem eiro. Potenciāls tam tirgum ir ļoti liels, Zviedrijā tagad atjauno ceļus un būvē jaunus tiltus, arī Norvēģijā un Somijā notiek tas pats.

Kāds pašam ir lielais sapnis?

Gribas augt profesionāli, nezaudēt interesi. Uzņēmuma ekspansijā Skandināvijas tirgū ir interesanti piedalīties. Tas ir liels ceļš, pieci, desmit gadi. Uzņēmumu, kurā tagad strādāju, pirms septiņiem gadiem neviens nezināja. Tagad esam pazīstams zīmols, jo cilvēki strādāja un ticēja, ka viss ir iespējams.

Vai uzskatāt, ka esat piedzimis īstajā laikā?

Tas vienmēr ir grūts jautājums. Es teiktu, ka esmu laimīgs savā laikā. Mūsu paaudzei paveicies, jo neesam piedzīvojuši globālu karu, turklāt mūsu laikā  notikusi liela tehnoloģiskā attīstība.

Vai pēc katras būves un projekta arī par sevi uzzināt kaut ko jaunu?

Pēc katra projekta, izvērtējot tā gaitu, var izdomāt, ko varēja izdarīt labāk, efektīvāk. Piemēram, mums ir ISO dokumentu kvalitātes vadības sistēma, un pats piedalos procedūras izstrādāšanā par savu nodaļu, pats pārtaisu formas. Tās attīstās no projekta uz projektu, krājam pieredzi, ņemam vērā kļūdas un neprecizitātes, uzlabojam procesu.

Minējāt, ka būvprojekta vadītājam ir liels stress un atbildība. Ko darāt, lai atslēgtos?

Ļoti svarīgi ir atrast laiku un spēku mīļajiem cilvēkiem. Kad objekts ir aktīvajā stadijā, tas ir ļoti grūti. Kad klāt nodošana, ir vēl grūtāk. Būvniecībā problēmas vari risināt arī galvā, pats neatradoties darba vietā, un tās nepazūd nevienā mirklī, ļoti grūti ir atslēgties. Tomēr cenšos ievērot darba laiku, vairāk būt kopā ar mīļajiem, lai gan darbs patīk un aizrauj.

Pieteicu atvaļinājumu maijā, kopā ar draudzeni iesim svētceļojumā no Portugāles uz Spāniju. Tā būs iespēja pilnībā atslēgties no darba. Biļetes jau ir, tagad skatāmies ekipējumu. 13–14 dienās jānoiet 300 kilometru. Izvēlējāmies Portugāli, jo jāiet gar okeānu, pa ceļam skaisti skati un interesantas vietas. Būs laiks, lai padomātu, kas ir svarīgāks – darbs vai ģimene – un saprastu, kā visu pareizi sabalansēt.

Ja kādreiz aizbēgtu no visa un paslēptos, ko tomēr paņemtu līdzi?

Mīļo cilvēku un grāmatas. Tagad tas ir ļoti viegli – ja vien ir planšete vai telefons, tev ir visādas grāmatas, kādas vien gribi.

Kas sagādā prieku ikdienā?

Mums ir mazs kaķītis, kas prasa laiku. Viņš ir dzīvs stresa noņēmējs. Patīk arī futbols – varu paskatīties kādu maču, patīk pastaigāt gar jūru, patīk pasportot, kad ir iespēja un noskaņojums.

Pašam dzīve šķiet prognozējama, vai arī vilina negaidīti pavērsieni, piedāvājumi?

Negribu, lai būtu prognozējama. Gribas kādu vietu spontanitātei atstāt, jo pasaulē ir ļoti daudz iespēju.

Vai patīk darīt tik ilgi, kamēr pašam ir interesanti?

Ja man apniks vai nebūs interesanti, ceru, ka spēšu spert soli tālāk pretim tam, kas man atkal būs interesanti un aizraujoši. Cilvēks var izdarīt jebko, ja vien ir vēlme.

Vai jūsu dzīve ir kā peldēšana pa straumi, barjerskrējiens vai klinšu kāpšana?

Pašam gribētos to redzēt kā kāpšanu. Protams, ir kritieni, ne viss izdodas, bet ir jāturpina šī kāpšana, un man ir svarīgi, lai attīstītos, lai iemācītos ko jaunu un nestāvētu uz vietas.

Vai jums ir viegli runāties ar svešu cilvēku?

Uzskatu, ka diezgan viegli. Lasu dažādas grāmatas: tehnisko literatūru, fantastiku, klasiku. Uzskatu, ka ar daudziem cilvēkiem varu atrast kopīgu valodu un tēmas, par ko parunāt. Komunikācijas uzturēšana ir viena no iemaņām, kas jāpārvalda labam projektu vadītājam. Arī ārzemēs tā noder, jo daļa no mana darba ir braukt uz ārzemēm un parādīt, pastāstīt par uzņēmuma kapacitāti, jaudu, iespējām.

Cik svarīgs biznesā ir cilvēciskais faktors?

Manuprāt, ļoti svarīgs. Mēs esam tik dažādi, taču visi ir cilvēki ar savām domām, īpašībām, problēmām. Tas jāapzinās, jo ļauj saprast, ka viss ir iespējams un visu var izdarīt, visu var sarunāt. Panākumu atslēga ir pareizais cilvēks pareizajā vietā.

Vai jūs ir ietekmējušas kādas personības?

Vienmēr skatos uz cilvēkiem, kuri strādā man blakus, uz priekšniekiem un padotajiem, analizēju un vērtēju. Nevaru teikt, ka tas ir viens cilvēks, visi cilvēki mani kaut kā ir ietekmējuši. Visā dzīvē redzu interesantus cilvēkus, kas nodarbojas ar tādām lietām, ko pats pat iedomāties nevaru. No katra cilvēka kaut ko var mācīties.

Vadims pirms desmit gadiem un šodien. Vai ļoti esat mainījies?

Savā būtībā, domāju, esmu tas pats. Profesionāli esmu vairāk audzis, man ir daudz vairāk pieredzes. Protams, ir lietas, ko tagad nedarītu tā, kā to darīju kādreiz. Būtu interesanti dot sev kādu padomu, bet neesmu pārliecināts, ka to pieņemtu. Nevajag baidīties kļūdīties, jo nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Ja tu ik pa laikam kļūdies, tas nozīmē, ka tu mēģini un izvērtē un nākamreiz darīsi to citādi.

Ir tādi, kuri meklē, uz ko varētu novelt savu kļūdu.

Jāmeklē nevis vainīgais, bet risinājums. Man ir bijušas visādas kļūdas, darbojoties objektos. Jāmāk tās atzīt. Ja esi vadītājs, jāmāk uzņemties atbildību.

Daži pastrādā būvlaukumā un saprot, ka ne to ir mācījušies, ka augstskolā patika, bet praksē vairs ne.

Pēc manām domam, augstskola māca mācīties. Tas, ka tu zini, piemēram, teorijas daļu par būvmateriālu īpašībām vai materiālu pretestību, un tas, ko tu dari reālā būvlaukumā kā būvdarbu vadītājs vai vadītāja palīgs, ir dažādas lietas. Pabeidzi augstskolu un aizgāji būvlaukumā… un ko tu gaidi? Tev jāmācās no jauna! Ir jauni materiāli, tehnoloģijas un citas lietas. Ir pat jaunas profesijas, piemēram, BIM koordinators. Mācību process nekad pilnībā netiek līdzi reālajai dzīvei. Nepārtraukti jāmācās, tikai tad vari kļūst par speciālistu, kas var atsevišķi strādāt. Pats domāju par MBA studijām.

Cik patlaban būvniecībā strādājošais var pašizglītoties un cik bieži ir jāiet uz konferencēm un semināriem?

Sertificētiem speciālistiem saskaņā ar jaunām sertifikāta uzturēšanas prasībām obligāti ir jāapmeklē noteikto semināru daudzums gadā. Un arī semināru izvēle ir diezgan plaša. Ja runājam par pašizglītību, tad tagad internetā var atrast jebko. Pie mums strādā hidroinženieris, kuram ir milzīga pieredze un kurš interesējas par savu jomu, ar viņu var konsultēties. Pēc pieprasījuma viņš atsūta e-pastā saites ar informatīviem materiāliem, dokumentus, zīmējumus, ko pats atradis internetā. Visi saka, ka internetā var atrast jebko, bet paši nemeklē vai arī meklē, bet nelasa. Mūsu pieredzējušais kolēģis ir piemērs, ka cilvēks par savu jomu interesējas visu laiku un māk izmantot pieejamos resursus.

Informācijas ir daudz, ir labi un sliktāk salikta informācija. Par jebkādiem materiāliem var uzzināt. Uzskatu, ka agrāk bija daudz grūtāk strādāt, vajadzēja no galvas zināt ļoti daudz, tagad arī ir jāzina, bet visu nekad nevar zināt. Ja vēlies, vari ļoti ātri visu atrast un saprast.

Kāpēc bieži vien students ar izcilību absolvē augstskolu, bet pēc tam par viņu vairs nav dzirdams? Neveicas vai arī neprot likt lietā zināšanas?

Augstskola māca mācīties, atrast sarunvalodu ar pasniedzējiem, ātri uztvert materiālu. Visi, kas pabeidz augstskolu, ir malači, bet galvenais ir neapstāties pie tām zināšanām, paņēmieniem un metodēm, ko iemācījies augstskolas laikā. Dzīvē un darbā viss ir citādi, nāk klāt jaunas prasības. Tagad nevar pateikt: es nemāku! Mācies darot! Kā tu vari pateikt, ka nemāki, ja internetā var atrast informāciju par visu? Ja vienmēr teiksi “nē”, tad tā arī neiegūsi un neuzzināsi neko jaunu.

Ko nozīmē publiski pateiktais paldies un atzinība?

Man personīgi tas ir ļoti liels gandarījums. Patīk, ka novērtē to, ko daru. Neuzskatu, ka tas ir iemesls celt degunu gaisā. Balva tikai parāda, ka eju pareizajā virzienā un daru savu darbu, par ko tieku novērtēts.

Mārīte Šperberga

Intervija publicēta žurnāla “Būvinženieris” 2018.gada februāra numurā