ULDIS KRAVALIS
Ar būvkompānijas RBSSKALS Būvsabiedrība būvdarbu vadītāju Uldi Kravali tiekamies jūlija dienā, kad saule mijas ar bagātīgiem lietus mākoņiem. Tikšanās iemesls – pērn septembrī Būvindustrijas lielās balvas ceremonijā Uldis Kravalis tika sumināts kā Gada inženieris 2014.
Būvniecībā Uldis strādā kopš 2003. gada, un sešus gadus – no 2008. līdz 2014. gadam – viņš darbojās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības projektā. Šo projektu Uldis dēvē par «liktenīgo», jo tas bija viens no sarežģītākajiem mūsdienu objektiem gan sava apjoma dēļ, gan tehniski, finansiāli un morāli. LNB būvniecības projektā Uldis bija gan nesošo konstrukciju darbu vadītājs betonēšanas un jumta seguma izbūves darbos, finanšu koordinators jumta izbūvē, atbildīgais būvdarbu vadītājs ēkas infrastruktūras būvniecībā un būvdarbu vadītājs restorāna zonas būvdarbos.
Piesakot Uldi konkursam, viņa kolēģu sagatavotajā motivācijas vēstulē bija rakstīts: «Ulda Kravaļa priekšrocība un profesionālā vērtība ir uzkrātā pieredze, zināšanas un plašais prasmju arsenāls, kas ļauj viņu ierindot starp tiem, kuri būvlaukumā izceļas ar multifunkcionalitāti – tālredzīgu un izsvērtu plānošanu, pamatīgu izpratni par būvi un materiāliem, spēju veiksmīgi veidot dokumentāciju un uzskaites, kā arī prasmīgi veidot komunikāciju visos līmeņos.»
Drīz būs pagājis gads, kopš ieguvāt šo augsto atzinību. Ko tā ir mainījusi jūsu dzīvē?
Ikdienas darba dzīvē, šķiet, nekas nav mainījies. Es šo balvu uztveru kā lielu paldies par ieguldīto darbu. Tā ir augsta atzinība, un esmu pagodināts par šādu novērtējumu. Protams, jāturpina strādāt tikpat labi un vēl labāk. (Smaida.)
Vai jau bērnībā sapņojāt kļūt par celtnieku?
Laikam gan, jo jau mazotnē es esot zīmējis tikai mājas. Nekādus auto un dzīvnieciņus, bet dažādas celtnes. Pieaugušie teikuši, ka puika laikam dienās būs celtnieks. Tā arī sanāca. Pēc vidusskolas izvēle bija pašsaprotama – iestājos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātē. Esmu ieguvis profesionālo maģistra grādu būvniecībā.
Kur bija jūsu pirmā darbavieta?
Mācoties 3. kursā, sāku strādāt uzņēmumā, kur strādāju joprojām – RBSSKALS. Sāku kā būvdarbu vadītāja palīgs jeb meistars, kā tolaik dēvēja šo amatu. Mans uzdevums bija palīdzēt sagatavot dažādus dokumentus, pēc vajadzības veikt mērījumus un palīdzēt dažādos darba procesos. Īsāk sakot, uzreiz biju iekšā īstajā ražošanas procesā, un tas man ļoti patika.
Vai noderēja augstskolā uz to brīdi iegūtās zināšanas, vai arī reālais darbs tomēr krasi atšķīrās no tā, ko mācīja lekcijās?
Nonākot īstā būvnieku vidē, izrādījās, ka viss ir pilnīgi citādi. Daudzas lietas nācās apgūt no nulles, jo augstskolā vairāk māca teoriju. Tagad priecājos, ka bija tāda lieliska iespēja strādāt jomā, kurā studēju, jo varēju pārbaudīt teoriju praksē un iemācīties daudz jauna. Reālais darbs no teorijas ir ļoti atšķirīgs, tāpēc sākumā jutos nedroši, raizējos, ka varu kļūdīties, bet vēlāk pieradu. Daudz palīdzēja pieredzējušie kolēģi, un lietas aizgāja.
Kas bija pirmais objekts, kurā tikāt iesaistīts?
Uzņēmuma Latvenergo galvenās ēkas rekonstrukcija Pulkveža Brieža ielā 12. Kā palīgs darbojos tur visu projekta norises laiku.
Kā tālāk veidojās jūsu karjera?
Mainoties RBSSKALS struktūrai, tika izveidoti vairāki meitasuzņēmumi. Es kļuvu par uzņēmuma RBSSKALS Būvsabiedrība vadības palīgu un tiku piesaistīts dažādiem ražošanas procesiem. Pasūtījumu skaits palielinājās, uzņēmums attīstījās, un es no palīga kļuvu par sertificētu būvdarbu vadītāju. Iesākumā man tika uzticēts neliels projekts, vēlāk piedalījos ASV vēstniecības jaunās ēkas būvniecībā un 2008. gadā tiku iekļauts Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta komandā.
Kādi bija jūsu lielākie izaicinājumi LNB projekta laikā?
Vērtējot tagad, kad pagājis laiks, jāteic, ka, pateicoties sakārtotajai darba organizācijai, nekādu lielu grūtību nebija. Tiesa, sākumā bija jāpierod pie milzīgā dokumentu apjoma, kas nāca komplektā. Pie LNB būves strādāja liels skaits dažādu būvuzņēmumu, un dažkārt nācās sastapties ar neizpratni, kāpēc mēs tik skrupulozi ņemamies ar dokumentu kārtošanu.
Ko, jūsuprāt, nozīmē labs būvdarbu vadītājs?
Manuprāt, nepieciešama prasme pārredzēt laukumu pilnībā. Tas nozīmē, ka nevar koncentrēties tikai uz atsevišķām lietām vai procesiem. Piemēram, bieži vien lielajos projektos vadītājs vairāk nodarbojas ar finansiālo un sociālo jautājumu kārtošanu, bet tehniskajām lietām laika nepietiek, un tās tiek uzticētas kādam citam. Tad kādā brīdī rodas konflikti šo vadītāju starpā, jo viens vairāk pievērsies vienai jomai, otrs risina tehniskos jautājumus. Es uzskatu, ka vadītājs nedrīkst pilnībā «atiet nost» no tehniskajiem procesiem.
Vai jums pašam tas izdodas?
Lielākos projektos ir daudz grūtāk, bet tāpēc vadītājam nepieciešamas labas organizatora prasmes, lai lielos uzdevumus varētu sadalīt mazākos un norīkot atbilstošus speciālistus to veikšanai. Protams, tas nebūs iespējams bez profesionālas un pašaizliedzīgas komandas. Līdztekus jābūt tālredzīgam un savās domās jāspēj saskatīt gatavo rezultātu, jo tad vieglāk saprast darbu prioritātes un secību. Savukārt darbu gaitā radušās problēmas jārisina uzreiz, neatstājot uz vēlāku laiku, kad to novēršana var radīt liekus izdevumus un citus sarežģījumus. Tam nepieciešamas tehniskās zināšanas, un nepārtraukti jābūt lietas kursā.
Jūs esot ļoti cilvēcisks vadītājs, kas iztiekot bez balss pacelšanas un agresīvām izpausmēm.
Pēc dabas esmu mierīgs, arī darba jautājumus cenšos kārtot mierīgi. Domāju, ka sastrādāties ar kolēģiem ir daudz vieglāk, iztiekot bez bļaušanas, noniecināšanas, draudēšanas. Jau darba gaitā jūtu, vai cilvēks ir izpratis uzdevumu un to, ko es vēlos panākt. Ja ne, mēģinām kopīgi noskaidrot, kas un kā būtu darāms. Es uzticos cilvēkiem, bet prasu arī rezultātu. Padotie nav sūdzējušies (smaida).
Nereti pārāk lojāla attieksme veicina darbinieku palaišanos.
Piekrītu, bet tāpēc darbinieki ir jākontrolē. Izlaižas jau tie, kuriem dod rīcības vaļu un ilgstoši nepārbauda, vai tas, kas tiek darīts, ir pareizi un vai vispār tiek izdarīts. Ja ik pa laikam ir kontrole, vieglāk atklāt kļūdas, izlabot tās un atkal ievirzīt procesu pareizajā gultnē.
Pie kāda projekta strādājat patlaban?
Tas ir no LNB krasi atšķirīgs projekts – pēc VAS Latvijas Dzelzceļš pasūtījuma veicam dzelzceļa staciju ēku un peronu rekonstrukciju Jūrmalas un Jelgavas līnijās. Līdz šā gada beigām projekts jāpabeidz.
Būvniecības nozare pēdējos gados piedzīvojusi pamatīgas pārmaiņas, un tās vēl joprojām turpinās. Kāds ir jūsu viedoklis par notiekošo nozarē?
Atbilde ir īsa: joprojām valda juceklis.Tas galvenokārt saistīts ar to, ka nozares dalībnieki vēl nav īsti apguvuši jaunās prasības. Jāatzīst, ka bieži vien pilnvērtīgu darbu kavē dažādi līdz galam nesakārtoti, nepaskaidroti un neizstrādāti likumdošanas akti. Tomēr jāsaprot, ka mums vēl tāls ceļš ejams līdz ideālam.
Ko jūs darāt šādā situācijā?
Mēģinu izprast dokumentus, jautāju kolēģiem, meklējam speciālistus, kas var izskaidrot. Līdz galarezultātam jau beigu beigās tiekam.
Tirgū nemitīgi ienāk jaunas tehnoloģijas, materiāli. Kā jūs izglītojat sevi, lai būtu lietas kursā par jaunumiem?
Visu nav iespējams un pat nav nepieciešams zināt. Ja projektā, ar ko strādāju, ietverts kāds jauns, man līdz šim nezināms materiāls, sistēma vai tehnoloģija, pameklēju informāciju pats vai sazinos ar projekta izstrādātājiem vai kompāniju, kas šo produktu piedāvā.
Kā jūs mēdzat atpūsties?
Man patīk atpūsties pie dabas. Ja ir iespēja, labprāt izbraucu ārpus Latvijas, bet arī ar mērķi baudīt dabu. Mani galīgi nevilina brīvdienas tūristu pārblīvētās lielpilsētās, tā vietā gribu pabūt kaut kur kalnos, mežos, vietā, kur nav interneta, kur nav telefona zonas un var vienkārši atslēgties no ikdienas. Pēdējos gados esmu bijis Slovēnijā un Horvātijā. Man ļoti patika, jo tur ir fantastiska daba. Reizi gadā kopā ar ģimeni dodamies laivu braucienā pa kādu no Latvijas upēm. Sava prieka pēc mēdzu paskriet, atpūšos, noskatoties kādu viegli izklaidējošu filmu vai televīzijas pārraidi.
Jūsu novēlējums žurnāla Būvinženieris lasītājiem – jūsu kolēģiem!
Lai gan būvniecības nozare un tirgus patlaban nepiedzīvo tos labākos laikus, rosinu atcerēties, ka labs celtnieks ir bijis pieprasīts visos laikos un visās vietās. Novēlu vēl lielākas celtnes un vēl labākas sekmes un rezultātus nākotnē!
Paldies par sarunu! Lai veicas arī turpmāk!
Nobeigumā vēl viens citāts no RBSSKALS darbinieku sagatavotās motivācijas vēstules: «Uldis Kravalis ir vērīgs un uzmanīgs attiecībā pret kolēģiem un sadarbības partneriem, kā arī pret darbu norises procesu. Tas nodrošina pamatīgumu darbu izpildē. Viņš ar savu personības spēku un arī ētiski sakņoto profesionāļa pieeju spēj celt kultūrvēsturiskus objektus, kam vajadzīgas dziļas saknes arī pašam. Tāpat viņu noteikti raksturo emocionāla inteliģence un darba tikums. Neatsverama ir viņa godprātīgā darba kultūra, atklātā un profesionālā komunikācija ar pasūtītāju, atvēlot nepieciešamo laiku diskusijām, skaidrojumiem, ja nepieciešams – izpētei un argumentācijas sagatavošanai. Viņu raksturo darba apjomā nenoplicināma precizitāte, kas ir būtiska labam būvniekam un kvalitatīvam rezultātam.»
Antra Veļķere
Intervija publicēta žurnāla “Būvinženieris” 2015.gada augusta numurā (Nr.45)