RAITIS NIKOLAJEVS

Maratonists darbā un brīvajā laikā

Elektrisko sistēmu inženieris – projektu vadītājs Raitis Nikolajevs no kompānijas RERE Būvepēc pirmajiem desmit karjeras gadiem saņēmis Būvindustrijas lielo balvu kategorijā Gada inženieris.

Kolēģi teic, ka ar Raiti ir viegli gan strādāt, gan sarunāties un pavadīt brīvo laiku, turklāt viņš nebaidās no darāmā apjoma, meklē un izmanto inovatīvus risinājumus. Pats jaunais inženieris uzskata, ka viņam ir profesionāli paveicies piedalīties pēdējās desmitgades valsts mēroga lielākajos būvobjektos, un arī viņa vaļasprieks ir vērienīgs – maratons. Sarunai ar BūvinženieriRaitis atrod laiku brīdī, kad nesen nodota Mežaparka Lielā estrāde un sākta Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukcija.

Ko jums nozīmē Gada inženieratitula saņemšana?

Sākumā biju ļoti pārsteigts, jo kolēģi pieteikumu balvai turēja noslēpumā. Uzzināju, kad tiku otrajā kārtā. Tas ir liels gods – saņemt nozares augstāko apbalvojumu. Tas rāda, ka mans darbs ir novērtēts gan kolēģu un sadarbības partneru vidū, gan nacionālā līmenī.

Jums bija visvairāk atbalstītāju interneta balsojumā…

Domāju, ka tas ir profesionāļu novērtējuma dēļ, jo pēdējos desmit gados esmu piedalījies Latvijas lielākajos būvprojektos. Par mani balsoja arī domubiedri, ne tikai kolēģi un partneri. Piedalos sporta pasākumos, dejoju Latvijas Universitātes (LU) kolektīvā Dancis, man ir liela radinieku saime, kas bija dzirdējuši par nomināciju un centās mani atbalstīt. Pēc balvas piešķiršanas kolēģi objektos un paziņas mani apsveica, teica, ka balsojuši par mani. Es cenšos būt ne tikai labs inženieris, bet arī labs darba kolēģis un draugs, veidot ap sevi pozitīvu vidi. Domāju, ka cilvēki to novērtē.

Vai starp lielajiem objektiem bijis arī kāds mazāks?

Nesen nodots salīdzinoši mazāks objekts, kur ik pa laikam piedalījos kā inženieris – atjaunojām Liepājas Universitātes elektrotīklus. Par dalību lielajos projektos paldies jāteic darba devējam, kas uzticēja man strādāt tāda mēroga objektos. Tas ir liels izaicinājums, profesionāls pagodinājums un motivācija paša attīstībai. Ar katru nākamo projektu iepazinu jaunu komandu, nāca jauni risinājumi, katru reizi kaut ko iemācījos.

Kāda bija jūsu pirmā praktiskā pieredze būvniecībā?

Kad studēju maģistrantūrā Rīgas Tehniskajā universitātē, vasaras praksē biju elektromontieris uzņēmumā LEC, atjaunojām maģistrālos tīklus starp transformatoru apakšstacijām. Man tas ļoti patika. Pēc studiju beigšanas sākumā strādāju par tirdzniecības inženieri, pārdevu iekārtas. Tomēr tirgošanās īsti nebija mana joma. Gribēju strādāt objektos un risināt inženiertehniskus jautājumus. Sūtīju CVuz dažādām kompānijām un nonācu RERE, kur bjia vajadzīgi tāmētāji elektroapgādes līnijām. Jau pēc pusgada uzsāku darbu pirmajā lielajā objektā Rīga Plaza. Tas bija ļoti aizraujoši – skaists projekts, ārējais veidols kā Daugavas viļņi vai tautiskie brunči… Sākumā man bija acis lielas, nezināju, ko kā darīt. Ļoti uzmanīgi klausījos darbu vadītājos, iedziļinājos objektā līdz sīkumiem. Es ātri adaptējos, varu pielāgoties jebkurai situācijai, aktīvi darbojos, un viss izdevās. Man tur ļoti patika, bija izcila komanda, būvniecība ritēja raiti. Arī rezultāts ir labs.

Kas visvairāk ietekmējis jūsu profesionālo ceļu?

Studiju izvēle. Pēc Preiļu ģimnāzijas absolvēšanas 2001. gadā, lasot dažādu informāciju daudzos avotos, meklēju augstskolu ar lielākajām perspektīvām. Sākumā gribēju studēt ekonomiku Latvijas Universitātē, tomēr jauno inženieru perspektīvas šķita pievilcīgākas, tāpēc izvēlējos mācīties par elektrosistēmu inženieri. Pirmais gads Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) bija grūtāks – vajadzēja saprast visu, pierast, iejusties. Tā kā atbraucu no laukiem un dzīvoju kopmītnē, centos apzinīgi mācīties. Pašam vajadzēja visu darīt, ir bijušas negulētas naktis un grūtāki brīži, tomēr kopumā veicās labi. Esmu apzinīgs pēc dabas, ir labas atzīmes, ar ko lepoties, saņēmu stipendiju.

Vai kādreiz esat apsvēris iespēju strādāt ārzemēs?

Bija tāda vēlme, bet pieredzes vēl nav bijis. Man tika izteikts piedāvājums strādāt ārzemju objektos, tomēr, kad piedzima meitiņa, no tā atteicos. Nākotnē tā varētu būt iespēja.

Kuri objekti profesionāli un emocionāli atstājuši vislielāko iespaidu?

Katrā kaut kas labs ir bijis. Profesionāli visvairāk augu līdz ar pirmo objektu Rīga Plazaun megaprojektu – Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, kas bija kvalitātes paraugs. Emocionāli man kā vairākkārtējam Dziesmu svētku dalībniekam svarīga bija Mežaparka Lielās estrādes pārbūves pirmā kārta – to vienmēr atcerēšos. Abiem ar sievu liels prieks, ka esmu JRT rekonstrukcijas komandā, jo esam šā teātra fani. Tas ir darbs ne tikai profesijai, bet arī sirdij un dvēselei. Ir ļoti saviļņojoši teātri iepazīt ne tikai kā skatītājam, bet no otras puses, veidot jaunu vidi ar mūsdienīgām telpām.

Kas visvairāk kavē un kas palīdz objektā?

Svarīgākais ir komandas kopdarbs – ja izveidojas laba komanda, var raiti iet uz priekšu. Nav noslēpums – kad sāk komplektēt jauna objekta komandu, saskaņo arī profesionāļu personības, lai visi saprastos, varētu kopā strādāt un iet uz mērķi. Tā bija Mežaparka Lielās estrādes pārbūves projektā. Būvobjekts ir ļoti komplicēta struktūra. Mazākās nesaskaņas kavē procesu, tāpēc svarīgi, lai kolēģi saderētu arī kā personības, lai komanda būtu saliedēta.

Ko jūs vēlētos mainīt būvniecības procesā vai nozarē kopumā?

Jāmaina profesionāļu domāšana un attieksme pret darbu, lai celtu tikai kvalitatīvi un droši. Tas jādara visiem būvniecības jomā strādājošajiem. Nedrīkst solīt: būvēsim ātri un lēti, bet kvalitāti neprasiet! Cenai un kvalitātei jāatbilst, un konkursos lielāks akcents jāliek uz būvnieku iepriekšējo projektu kvalitāti. Tagad jūtams arī profesionāļu trūkums; kaut kas būtu jādara, lai nozarē ienāktu vairāk cilvēku. Būvnieku profesijas ir starptautiskas, vairāk jāaicina jaunieši tās apgūt.

Ko darāt brīvajā laikā?

Kopš 2000. gada esmu pievērsies tautas dejām, piedalos lielajos Dziesmu svētkos un studentu Dziesmu svētkos Gaudeamus, spēlēju basketbolu un citas sporta spēles. Piedalījos kalnu divriteņu maratonā – tas bija mans personiskais izaicinājums. Kopš pagājušā gada novembra gatavojos savam pirmajam maratonam, ko noskrēju maijā. Tagad jokojam, ka nākamais skrējiens varētu būt Rīga–Valmiera. Vasarā vēlos uzspēlēt lielo tenisu, ko nedaudz sāku jaunībā – laukos bija neliels korts. Uz dzimto pusi aizbraucu pāris reižu pusgadā. Esmu kļuvis par rīdzinieku, man cilvēku pūlis netraucē, apmeklējam koncertus un citus sarīkojumus.

Kāda ir nākotnes ideālā būve, ko jūs vēlētos uzcelt?

Mana ideālā būve būtu tāda, ko pēc nodošanas varētu ierakstīt Ginesa rekordu grāmatā. Tai jābūt ar smalki, perfekti izstrādātu projektu, kurā būtu jaunākās tehnoloģijas visās sadaļās. Tā varētu būt sabiedriska būve, dzīvojamā māja vai pat infrastruktūras objekts. Grūti mērogā pārspēt Arābu Emirātu celtnes, reiz gribētu tās apskatīt, tomēr lielums vairs nav iespaidīgākais kritērijs. Tagad svarīgāk šķiet nevis celt debesīs, bet iekļauties vidē, tērēt mazāk resursu. Par to daudz domā arhitekti un inženieri. Arī labi uzbūvētas infrastruktūras būves – tilti, satiksmes mezgli, enerģijas ražošanas vai pārvades centri – ir skaistas. Tām ir ne tikai tehniskā funkcija, bet piemīt arī vizuālas un estētiskas vērtības.

Profesionālais CV

Darbavieta: SIA RERE Būve, projektu vadītājs – elektrisko sistēmu inženieris

Izglītība:

2004–2006 inženierzinātņu maģistra grāds enerģētikā un elektrotehnikā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē;

2001–2004 Inženierzinātņu bakalaura grāds elektrozinātnē RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē

Papildu kursi:

inženierkomunikāciju šķērsojumu blīvēšana ar pasīvās ugunsaizsardzības materiāliem;

projektu vadība;

zibens un pārsprieguma aizsardzība elektriskajos tīklos (Vācijā);

garantētās elektrobarošanas iekārtu risinājumi;

atbildība un kvalifikācija būvniecībā

Būvprakses sertifikāti:

elektroietaišu izbūves darbu vadīšana;

elektroietaišu izbūves darbu būvuzraudzība;

elektroietaišu izbūve, elektroietaišu tehnisko parametru mērīšana un pārbaude

Objekti

Bijušās Biržas ēkas Doma laukumā 6 rekonstrukcija par Ārzemju mākslas muzeju – atbildīgais par elektrodrošību

Tirdzniecības un atpūtas komplekss Rīga PlazaMūkusalas ielā 71 – elektrosistēmu projektu koordinators

Tirdzniecības centrs Galleria Riga – elektrosistēmu projektu koordinators

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra rekonstrukcija un restaurācija – elektrosistēmu projektu koordinators

Latvijas Nacionālā bibliotēka – elektrosistēmu projektu koordinators

Valsts ieņēmumu dienesta administratīvo ēku komplekss Talejas ielā 1 – elektrosistēmu projektu koordinators

Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija, restaurācija un jaunbūve – elektrosistēmu darbu vadītājs

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpuss – elektrisko un vājstrāvu sistēmu darbu vadītājs

Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā pārbūves A un C posms – elektrisko un vājstrāvu sistēmu darbu vadītājs

Liepājas Universitātes ēkas projekta dokumentācija, autoruzraudzība, būvdarbi – elektrosistēmu darbu vadītājs

Antra Ērgle