RAIDO BLUMBERGS

Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes Ventspils Komunālā pārvalde projektu vadītājs Raido Blumbergs pērn kļuva par apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva laureātu, saņemot godpilno Gada projektu vadītāja titulu.

Raido ir ventspilnieks un neslēpj lepnumu par savu piederību šai Kurzemes pilsētai. Viņa kā projektu vadītāja kontā 15 gadu periodā šai amatā ir sakrājies daudz lielu un pilsētai nozīmīgu realizētu objektu, kā divi Ventspils pilsētvidē nešaubīgi pazīstamākie ir Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija ēka, kā arī Zinātnes un inovāciju centrs Vizium.

Kolēģu atsauksmēs Raido ir novērtēts gluži kā universālais kareivis – speciālists, kurš dara un prot visu, kurš izcili tiek galā ar visu, ko dara, turklāt izdara vairāk, nekā ir pienākumos. Pats Raido sarunā ar Būvinženieri atzīst – viņam savs darbs gan patīk, gan labi padodas. Ko gan vairāk var vēlēties?

Ko jums kā inženierim nozīmē šāds augsts nozares novērtējums, saņemot Būvindustrijas lielo balvu kā Gada projektu vadītājam?

– Manuprāt, tas ir ne tik daudz mans kā speciālista novērtējums, bet gan uzņēmuma, kurā es strādāju – Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes Ventspils Komunālā pārvalde – veiktā darba kvalitātes novērtējums. Viens pats speciālists bez citiem iesaistītajiem cilvēkiem šādus lielus objektus diezin vai spētu kvalitatīvi  vadīt. Esmu viens no projektu vadītājiem, bet apakšā ir vesela komanda. Protams, personīgi tas arī ir patīkami – visi nāk un apsveic… Bet ir jārēķinās, ka ar šo novērtējumu tu esi paaugstinājis savu latiņu, un turpmāk tev darbs būs jāveic tikpat augstā un vēl augstākā kvalitātē, līdz ar to šis apbalvojums uzliek arī tādu kā atbildības slogu.

Bet tas tomēr ir patīkams slogs?

– Jā, tieši tā – patīkams slogs (smejas).

Pastāstiet, kā nonācāt līdz būvniecībai? Studējāt biznesa vadību, uzņēmējdarbības vadību Ventspils Augstskolā, bet pēc šo studiju beigšanas sākāt jaunu mācību posmu Rīgas Tehniskās universitātes būvinženieros. Vai šāda studiju virziena maiņa bija plānota, apzināta, vai arī kaut kas svarīgs tobrīd pamudināja pārslēgties uz citu jomu?

– Jā, sākumā es tiešām sāku mācīties par ekonomistu Ventspils Augstskolā. Pats esmu no Ventspils, augstskola te ir kvalitatīva. Četros gados pabeidzu bakalaura studijas un paralēli sāku strādāt viesnīcā Dzintarjūra par administratoru. Pēc tam sāku studijas maģistrantūrā – kā uzņēmējdarbības maģistrs loģistikā un mārketingā. Pēc tam jau kļuvu par viesnīcas Dzintarjūra izpilddirektoru un gandrīz iegāju biznesa sfērā, bet tad viesnīcai mainījās īpašnieki, un es sapratu, ka kaut kas arī man ir jāpamaina.

Tieši tajā laikā mani uzrunāja tagadējais Ventspils domes deputāts Didzis Ošenieks, ar kuru kopā mācījāmies maģistrantūrā. Viņš studiju laikā bija mani ievērojis un uzrunāja – vai es negribot pamēģināt pastrādāt Komunālajā pārvaldē, tur meklējot projektu vadītāju. Tolaik, pirms 15 gadiem, vēl nebija tik daudz projektu vadītāju, kā ir tagad, kad katrā iestādē ir divi trīs. Arī Komunālajā pārvaldē projektu vadītāja nebija, tajā laikā tikai sāka ieviest Eiropas projektus. Tā Didzis Ošenieks mani ieteica, un es devos uz pārrunām pie Komunālās pārvaldes direktora Andra Kausenieka. Bija viens nosacījums – projektu vadītājam nepieciešama būvinženiera izglītība. Tādas man nebija, taču bija maģistra grāds uzņēmējdarbībā. Ieminējos, ka varu izmācīties par būvinženieri. Pateikts bija, un vairs nebija, kur atkāpties. Tā iestājos RTU būvinženieros, pēc pieciem gadiem arī pabeidzu. Paralēli mācībām kā projektu vadītājs jau vadīju pirmos projektus.

Tā tas stāsts sākās. Uzskatu, ka tas ir liels pluss, ka man kā būvinženierim apakšā ir arī ekonomikas un uzņēmējdarbības izglītība, kas dod iespēju konstruktīvi tikt galā ar situācijām, kādas, iespējams, standarta būvinženieris nevarētu tādā kvalitātē atrisināt.

 

Tāda diezgan netipiska situācija – pielāgojāt izglītību darbam, nevis meklējāt darbu pēc izglītības…

– Savā ziņā jā. Iespējams, citā situācijā nemaz nebūtu sācis mācīties. Jāatzīst, ka izmācīties par ekonomikas maģistru un pēc tam sākt vēlreiz visu no sākuma – šoreiz jau par būvinženieri – īstenībā bija ļoti smagi. Tagad pat nezinu, kā es toreiz uz to parakstījos, bet piedāvātais darbs bija interesants un daudzsološs, un tā tas ceļš tajā virzienā aizgāja. Un tieši tā arī notika – pielāgoju izglītību darbam.

Strādājot pašvaldībā, faktiski esat būvinženieris ierēdņa amatā. Kā noprotams, lielākoties esat noslogots administratīvajā darbā – vai nav bijusi vēlme, vilinājums mainīt kursu un iemēģināt spēkus reālā būvinženiera darbā?

– Man bijuši vairāki darba piedāvājumi, būvuzņēmēji ir aicinājuši nākt par projektu vadītāju būvniecības sfērā, kā būvinženierim sagatavot tāmes, strādāt būvlaukumā.

Man patīk mans darbs. Ļoti labi protu sagatavot gan dažādus dokumentus, gan termiņu pagarinājumus, izstrādāt līgumus, vienošanās, grozījumus. Māku pamatot, sagatavot dažādus skaidrojumus. Komunicēju ar ministrijas pārstāvjiem, kad tiek ieviesti Eiropas projekti.

Varbūt varat sīkāk izskaidrot sava darba specifiku – ko īsti nozīmē būt projektu vadītājam pašvaldības uzņēmumā? Kāds ir darba ritms, process?

– Viss sākas ar ideju. Vispirms Ventspils valstspilsētas pašvaldība izlemj, kas pilsētai ir nepieciešams – piemēram, Zinātnes centrs. Tālāk šī ideja un darbs tiek nodots Ventspils pašvaldības iestādei Komunālā pārvalde, kas veic pasūtītāja funkcijas. Tajā brīdī sākas darbs, kura būtība ir novest šo ideju līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.

Tas ir pilns projekta īstenošanas cikls. Jūs vaicājāt, kāpēc es neeju būvniecībā. Būvniecībā darbs sākas ar to brīdi, kad tiek noslēgts būvdarbu līgums. Mana darba specifika savukārt ir tāda, ka esmu projektā iekšā jau no idejas brīža. Mans darbs sākas ar to, ka tiek rīkots metu konkurss, apbraukājam un iepazīstam līdzīgus objektus, pēc tam tiek gatavots darba uzdevums, kāds Zinātnes centrs būs, kam tajā jābūt. Gatavoju arī iepirkuma dokumentāciju – vispirms par metu konkursu, pēc tam jau ir būvprojekta izstrādes iepirkums, un, kad ir noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi, piedalos sanāksmēs un sekoju līdzi, kā tas tiek izstrādāts, daudz ko iesaku.

Pēc tam jau tiek organizēts iepirkums par būvdarbiem, par būvuzraudzību, par autoruzraudzību. Cikls, kamēr tiek līdz būvdarbu līgumam, ir diezgan garš.

Zinātnes centra ideja Ventspilī radās pirms gadiem desmit, un es biju klāt šajā procesā jau no sākuma, tika apmeklēti vairāki Zinātnes centri, ievākta informācija, bija tikšanās ar šo centru vadītājiem, tehnisko personālu, un tikai tad tikām līdz būvdarbu līgumam. Protams, lielākā daļa ir Eiropas finansēti projekti, un manā pārziņā ir arī līgumi ar ministrijām, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un daudzām citām organizācijām.

Būvdarbu iepirkumā, jau sagatavojot projekta dokumentāciju, ir būtiski paredzēt un iestrādāt daudzas lietas, kas pēc tam tev kā projekta vadītājam var palīdzēt komunikācijā ar būvnieku, argumentēti risinot dažādas domstarpības un aizstāvot savu pozīciju. Ir jāmāk komunicēt ar būvnieku, zinot, ar kādām prasībām, pretenzijām būvnieks parasti vēršas pie pasūtītāja. Jebkurā projektā vienmēr ir kādas kļūdas, varbūt neprecizitātes, tas ir tikai normāli, bez tā neiztikt, un, gatavojot projekta dokumentāciju, tu daudz ko jau vari paredzēt. Te arī lieti noder tā pieredze, kas uzkrāta 15 gadu laikā, gatavojot dažādu iepirkumu dokumentāciju.

Pēc tam jau tiek slēgts būvdarbu līgums, un es kā projekta vadītājs katru nedēļu braucu uz objektu, piedalos sapulcēs, faktiski pārstāvu pasūtītāju būvniecības laikā.

Jārēķinās, ka projektam nav tikai viens būvniecības iepirkums – ir arī aprīkojuma un dažādi citi iepirkumi, tas viss kopā tiek menedžēts. Būvuzraudzība tiek nodrošināta kā ārpakalpojums, būvuzraugi arī darbojas kā pasūtītāja pārstāvji, un sadarbībā ar būvuzraugiem mēs objektu realizējam.

Protams, būvniekam vienmēr ir kaut kādi papildu darbi, par tiem tiek gatavoti akti, un es bieži vien palīdzu būvniekam tos novest līdz kvalitatīvam dokumentam. Lai dabūtu Eiropas finansējumu, dokumentiem par papildu darbiem jābūt aprakstošiem un pamatotiem. Tāpat, ja nepieciešami termiņu pagarinājumi – būvnieku projektu vadītāji parasti dokumentus sagatavo ļoti formāli, bet ministrijām tādi dokumenti bez konkrēta pamatojuma neder. Man atkal šīs lietas kaut kā labi padodas.

 

Ja jūs būtu tikai, kā jūs sakāt, standarta būvinženieris, tad laikam no visa uzskaitītā mums būtu tikai viens posms, par ko runāt…

– Jā, tā sanāk. Bet tagad esmu procesā no idejas līdz nodošanai ekspluatācijā, un tas ir tas, kas man patīk, interesē un arī izdodas.

Nozarē kā viena no progresējošām problēmām tiek izcelta būvinspektoru un būvuzraugu resursa izsīkums – to veicinot gan, piemēram, būvvalžu pārmērīga noslodze, gan nekonkurētspējīgas algas, kā arī speciālistu novecošana, un jaunie vietā nemaz tik aktīvi nenāk. Cik asa ir šī problēma jūsu reģionā, pilsētā, vai to kaut kā jūtat arī jūs kā pašvaldības institūcijā strādājošs būvspeciālists?

– Projektu vadītājus, iespējams, atrast nav tik grūti, protams, paliek jautājums, cik kvalificēts, cik kvalitatīvs projektu vadītājs tu esi. Lai izmācītos par būvinženieri, ir jādodas uz Rīgu, un, ja tu esi no Ventspils vai no kādas citas pilsētas, tad tu bieži vien Rīgā arī paliec. Maz ir tādu, kas aiziet uz Rīgu, izmācās un tad atgriežas, piemēram, tepat Ventspilī.

Tās iespējas, ko piedāvā Rīga, un tās, ko piedāvā Ventspils, tomēr nevar salīdzināt. Ir jābūt patriotam pēc būtības, lai tu kā jauns speciālists pēc studijām galvaspilsētā izlemtu atgriezties Ventspilī.

Projektu vadītājam netiek prasīta būvinženiera izglītība, ir svarīga augstākā izglītība ekonomikā, sociālajās zinātnēs. Cits jautājums, cik tu esi kompetents – piemēram, ja tev jāpiedalās būvobjekta sapulcē. Viens ir piedalīties un kaut ko pierakstīt, bet ir jāprot arī izteikt savu viedokli, aizstāvēt to, argumentēti runāt ar būvnieku.

Katram būvniekam, īpaši lieliem uzņēmumiem, parasti aizmugurē ir n-tie juristi, un sapulcēs bieži vien būvnieks ir dominējošais, viņš nāk un paņem ar savu agresiju. Koncertzāles Latvija būvniecībā mums bija būvuzņēmumu Merks un Ostas celtnieks apvienība, tagad Zinātnes centra Vizium būvniecībā – LNK Industries –, un jautājumi, ko tādi lieli uzņēmumi bieži vien mēģina pacelt, ir juridiski ļoti pamatoti. Un tev, vienam projektu vadītājam no pasūtītāja puses, kuram aizmugurē nav nekādas juristu komandas, ir jāprot atrast pareizo pieeju un argumentēt savas puses nostāju un intereses.

Kā jūs savā darbā jūtat tādu problēmu kā ģeopolitiskās situācijas un kara Ukrainā raisīto cenu sadārdzinājumu būvniecībā? Kā tas ietekmē Ventspils projektus – vai ir kādas izmaiņas, vai notiek cenu indeksācija? Vai ir objekti, kurus nākas apturēt?

– Protams, būvniekus ietekmē karadarbība un ekonomiskā situācija ar cenu sadārdzinājumu, bet būvniekiem ir arī jāmāk to argumentēt pasūtītājam. Lielākajā daļā gadījumu tie ir Eiropas projekti, kas tiek realizēti, un, lai saņemtu kaut kādu papildu finansējumu, ir jāpamato – kāpēc. Būvnieks nevar vienkārši atsaukties uz ģeopolitisko situāciju un domāt, ka viss tālāk notiks pats no sevis. Diemžēl būvniekiem bieži vien ir viena liela problēma – neprasme aprakstīt iemeslus, argumentēt.

Jūsu Būvindustrijas lielās balvas pretendenta pieteikumos ir uzskaitīts daudz zināmu objektu Ventspilī, kas ir jūsu kā šo projektu vadītāja realizēti – ne viens vien no tiem arī ticis pie cienījamām godalgām dažādās nozares skatēs un konkursos. Saraksts pietiekami iespaidīgs – ielu infrastruktūra, sabiedriskas ēkas u. c. Kurš no visiem pašam ir vissvarīgākais, visvairāk atmiņā paliekošs? Ar ko?

– Droši vien pirmie jāpiemin Ventspils Mūzikas vidusskola ar koncertzāli Latvija un Zinātnes un inovāciju centrs Vizium. Mūzikas skola ar koncertzāli Latvija saņēmusi balvas dažādās kategorijās, šajā objektā tika realizēti daudzi unikāli risinājumi, bija interesanti tādā projektā piedalīties. Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs Vizium desmit gadu garumā ir bijis mans projekts, esmu to izauklējis no pašas idejas līdz brīdim, kad objekts tika nodots ekspluatācijā. Šie ir arī divi pēdējo gadu TOP objekti, kas realizēti Ventspilī, par tiem runā un vēl runās ilgus gadus. Protams, ir arī daudz citu interesantu objektu, piemēram, jau pieminētā rodeļu trase. Katram objektam ir sava gatavības stadija. Ir objekti, kam vēl tikai tiek izstrādāts būvprojekts, ir tādi, kas jau ir būvniecības procesā. Rodeļu trases būvdarbi tiek sākti jau šajā nedēļā. Tāds tas cikls visu laiku ir.

Pats esmu Ventspilī dzimis un uzaudzis, un joprojām turpinu te dzīvot, man tuvi un svarīgi ir visi objekti, kuru realizācijā kā ventspilnieks esmu piedalījies. Eju garām ēkai un varu būt lepns, ka esmu pielicis savu roku tās tapšanā.

Kas notur pie Ventspils, kas lika te atgriezties pēc studijām? Esat savas pilsētas patriots?

– Grūti tā uzreiz atbildēt… Man te ir mājas, esmu te iedzīvojies. Ja ļoti vajag, tad nedēļas nogalē aizbraucu uz Rīgu. Bet esmu savu vietu atradis te, Ventspilī, un man te patīk.

Tas ir uzteicami. Diemžēl aizbēdzēju no savām dzimtajām vietām ir daudz – ne tikai uz Rīgu, bet arī uz ārzemēm…

– Labu darbu var atrast arī te, nav problēmu, viss ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem. Protams, vieglāk ir aizbraukt uz ārzemēm un uzreiz pelnīt lielu naudu, bet arī Latvijā, ja tu sevi darbā pierādi, var nopelnīt.

 

Sadarbības partneru atsauksmēs par jums cita starpā ir teikts – Raido Blumbergs spēj rast risinājumus un idejas dažādiem komplicētiem būvniecības problēmu jautājumiem, kvalitatīvi un pareizi uztur projektu dokumentāciju, sekmīgi nodrošina projektā iesaistīto pušu koordināciju un komunikāciju utt. Īsi sakot – jūs izcili tiekot galā ar visu, kas ir pienākumos, un vēl vairāk. Bet tā taču ir pamatīga slodze. Kā to paspējat?

– Ir periodi, kad ir īpaši daudz darba, bet pa gadiem ir kaut kāda pieredze uzkrāta, un ir jāprot sadalīt laiku. Jā, pirmos piecus gadus bieži strādāju līdz astoņiem deviņiem vakarā. Bet, kā saka, ja uz galda stāv 10 jautājumu, ir jāprot no tiem atlasīt divus svarīgākos, astoņus atliec uz nākamo dienu. Kad tikko sāku strādāt, likās, ka visi desmit darbi šodien arī jāizdara, un to arī centos panākt. Bet ir jāprot sašķirot, izvērtēt prioritātes. Katrs jauns darbs, kas nāk klāt, liekas aizvien svarīgāks, bet jāmāk atrast degošāko.

Jā, ir reizes, kad darāmā apjoms ir lielāks, citreiz darāmā mazāk, bet tas ir normāls darba process.

Kādi lieli būvniecības projekti Ventspilī ir procesā, kādi gaidāmi tuvākā nākotnē?

– Viens ir jau pieminētā rodeļu trase, kas ir Eiropas mēroga projekts. Tas būs Baltijā unikāls 600 metru nobrauciens ar 40 kilometru stundā lielu ātrumu, ar 360 grādu virāžu… Tehniski sarežģīts, bet ļoti interesants objekts, par kuru ir noslēgts līgums, jau sākas būvdarbi.

Ir daudzi projekti, kas gaida finansējumu, piemēram, mums ir veca divstāvu koka būve vecpilsētā Tirgus ielā 5, ko plānojam pārbūvēt par biroju ēku. Tagad pētām, kad būs pieejams valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu finansējums. Bieži vien ir tā, ka ir jau sagatavots būvprojekts kādam objektam, bet tad tiek gaidīts, kādu finansējumu tam varēs piesaistīt.

Arī rodeļu trases ideja bija jau pirms gadiem desmit, bet mēs visu laiku meklējām finansējumu un tad atradām, ka ir pieejams t. s. Covid augstas gatavības projektu finansējums, un tā 1,6 miljonus saņēmām. Bet bieži vien dažādi projekti stāv skapītī un gaida, kad būs kaut kāds Eiropas uzsaukums. Tāpat Ventspils pilsēta aktīvi strādā pie daudzdzīvokļu māju jautājuma, un es esmu tā persona, kas šo jautājumu koordinē. Ekonomikas ministrija piedāvā divus tipveida projektus – ir koka nams un dzelzsbetona ēka –, kas ir publicēti BIS sistēmā un ko tu vari paņemt, ministrija piedāvā arī finansējumu, bet tas šajā gadījumā ir ALTUM aizdevums – tas nav Eiropas finansējums, kur tev iedod 85%. Un pašvaldība tagad vērtē, vai un cik tas izdevīgi.

Vēl viens apjomīgs projekts ir industriālā parka izveide Ventspils pilsētā, pie kā arī tagad strādājam. Strādājam arī pie pansionāta projekta. Ir tāda Labklājības ministrijas pro-gramma par pansionātu būvniecību, viņi piedāvā tādas kā tipveida mājiņas pēc Eiropas parauga. Daudzās Eiropas pilsētās ir šādi pansionāti ar tipveida mājiņām – ar nodrošinātu infrastruktūru un turpat līdzās pieejamiem nepieciešamajiem pakalpojumiem. Arī mēs esam sākuši darboties šajā  virzienā.

Protams, pastāvīgi ir arī daudz dažādu mazu projektu, piemēram, tagad nepieciešams Vizium ēkai ierīkot fasādes apgaismojumu – tas ir 100 000 eiro vērts projekts, iepirkums tikko ir izsludināts.

 

Kā kopumā attīstās, aug Ventspils? Kas jūsu kā būvspeciālista, pašvaldības pārstāvja skatījumā Ventspilī ir jau sakārtots, bet kā vēl pietrūkst? Piemēram, pieminējāt daudzdzīvokļu ēkas. Kas vēl pilsētai vitāli nepieciešams?

– Daudzas ministrijas, kas ir fondu ieviesējas, sūta pašvaldībām izskatīšanai Ministru kabineta noteikumus, un tad pašvaldībai jādomā, ko pilsēta varētu realizēt ar šo finansējumu. Ir, piemēram, kaut kāds finansējums valsts kultūras pieminekļiem, un mums jādomā, kurus objektus zem tā varam palikt.

Bet, ko vēl pilsētai vajadzētu, uzreiz pat grūti atbildēt. Jā, ir padomā šīs daudzdzīvokļu mājas. Bet kaut ko būvēt tikai tāpēc, ka mums tā nav, arī nevar, jābūt kaut kādiem ekonomiskiem apsvērumiem. Ja tas būtu ekonomiski izdevīgi, tad jau vietējie uzņēmēji sen būtu kaut ko uzbūvējuši, bet izdevīgums te nav tāds, kāds ir Rīgā. Varbūt Ventspilī lielāka interese būtu par īres dzīvokļiem? Vasarā pieprasījums ir pat ļoti liels. Katrā ziņā mēs pie tā jautājuma strādājam.

Zināms, ka citās pilsētās, piemēram, Valmierā, ir pat pretēja situācija – dzīvotgribētāju tur ir vairāk, nekā iespējams nodrošināt dzīvojamo platību…

– Es savulaik pētīju Valmieras pieredzi. Viņiem gan vairāk ir tādu ekonomisko mājokļu – vienkārši, kvalitatīvi, nepārspīlēti, estētiski. Bet šis jautājums mums ir rūpīgi jāizvērtē.

Infrastruktūra Ventspilī, manuprāt, ir ļoti labi attīstīta, ir veloceliņi, bērnu laukumi, par to sūdzēties nevar, tas viss ir. Pieminētais industriālais parks varētu būt projekts ar labu potenciālu, industriālo parku būvniecības programma Latvijā kopumā ir tāds, manuprāt, apjomīgs un interesants biznesa projekts, kurā pašvaldības izbūvē infrastruktūru, labiekārto teritoriju.

Bieži vien jau tā vajadzība, ko izteiks ventspilnieki, nebūs atrisināma ar pašvaldības palīdzību, tā drīzāk būs jārisina uzņēmējiem. Dažādi izklaides objekti un būves jau nav pašvaldības kompetence, tie ir uz vietējo uzņēmēju pleciem.

Rodeļu trase jau arī pēc būtības ir atrakcija, ko varēs izmantot visās sezonās – ziemā, vasarā, lietū, dažādos laikapstākļos. Te mēs organizējam iepirkumu, būvnieks uzbūvē, bet mēs rīkojam nomas izsoli, kurš komersants šo objektu apsaimniekos, jo pašvaldība to nedarīs. Mēs kā pasūtītājs trasi uzbūvēsim, izsolīsim nomas tiesības, un nomnieks nāks ar līdzfinansējumu un šo objektu apsaimniekos.

Kādas ir jūsu kā būvinženiera profesionālās intereses? Kas visvairāk interesē, piesaista, aizrauj – varbūt kādas inovācijas, varbūt arī kādas konkrētas būvniecības metodes, tehnoloģijas, risinājumi?

– Mani ļoti interesē energoefektīva un ilgtspējīga būvniecība – turklāt, ņemot vērā energoresursu izmaksu pieaugumu, domāju, aizvien aktuālāks kļūs viss, kas saistās ar maksimāli mazu energoresursu patēriņu. Saules baterijas, siltumsūkņi – tās ir tehnoloģijas, kuras labprāt papētu un par kurām painteresējos. Savulaik arī diplomdarbu RTU izstrādāju tieši par energoefektivitāti – salīdzināju dažādus energoefektīvus materiālus, to vērtības, siltumvadītspēju utt.

Kā jūs kā pasūtītāja pārstāvis novērtētu savus kolēģus – būvniekus –, kuriem jūs savā pašreizējā pozīcijā faktiski esat darba devēja statusā? Kā novērtējat būvniekus zināšanu, profesionalitātes, kvalitātes, tehniskā nodrošinājuma izpratnē?

– Katrs projekts, kurā ar būvnieku tiek slēgts līgums, ir neprognozējams. Ļoti daudz ir atkarīgs no būvnieka projekta vadītāja – cik daudz viņš iedziļinās pasūtījumā, dažādos jautājumos.

Projekta realizācija bieži ir atkarīga no iesaistīto pušu cilvēciskajām kvalitātēm, īpašībām, attieksmes. Viens un tas pats uzņēmums var realizēt divus dažādus projektus, un viens tiks īstenots kvalitatīvi, otrs – ar visādām problēmām.

Zinātnes un inovāciju centra Vizium būvniecībai noslēdzām līgumu ar LNK Industries. Kā pasūtītāji ar šo uzņēmumu nebijām strādājuši – bija priekšstats, ka pārsvarā viņi būvē tiltus, inženierbūves –, un vienubrīd mums pat radās bažas, vai LNK Industries spēs realizēt šāda mēroga objektu. Bet, kad sākās process un tikāmies ar būvnieka speciālistiem, sapratām, ka ir gluži pretēji – mums drīzāk ir paveicies. Būvnieki bija ieinteresēti, lai projekts tiek realizēts kvalitatīvi, sapulcēs aktīvi izteica dažādus priekšlikumus un ieteica risinājumus, kā un ko var uzlabot, ko var izdarīt labāk, un arī rezultāts ir labs. Varu tikai uzslavēt LNK Industries.

Diemžēl ir arī tādi projekti, kur būvnieki nav ieinteresēti kopā ar pasūtītāju radīt labāku objektu – galvenais ir nopelnīt un atrast papildu darbus, dabūt termiņa pagarinājumu. Un tad tiek rakstītas visādas vēstules, ka vainīgs pasūtītājs, vainīgi projektētāji, beigās arī attiecības būvlaukumā izveidojas tādas, ka sāk jau atklāti kašķēties. Ir pat bijušas situācijas, kad mēs kā pasūtītāji kopā ar būvniekiem ieslēdzamies vagoniņā, paņemam atslēgas pie sevis, un neviens neiziet ārā, kamēr problēma nav atrisināta.

Protams, no cilvēka rakstura arī daudz kas atkarīgs, un speciālistam jāmāk problēmu atrisināt konstruktīvi, nevis bļaustīties.

Vēl viena lieta – ļoti svarīgi, lai būvniekam ir apgrozāmie līdzekļi. Nereti būvniekiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, viņi dzīvo no vienas naudas līdz otrai, saņem avansu no viena objekta un uzreiz iztērē to citam. Un tad sākas problēmas – materiāli nav laikus pasūtīti, termiņi kavējas utt. Lieliem būvniekiem apgrozāmo līdzekļu netrūkst, šī problēma raksturīga mazākiem uzņēmumiem.

Kādi, jūsuprāt, ir lielie būvniecības nozares izaicinājumi Latvijā pašlaik, šogad? Kas nozari sagaida tuvākā nākotnē?

– Ņemot vērā pašreizējo cenu sadārdzinājumu, ir ļoti jāizvērtē, kurus objektus realizēt, kurus ne, un vispirms ir rūpīgi jāpārdomā risinājumi un jāseko līdzi, kādi materiāli tiek izmantoti.

Iespējams, ka būvniecība kaut kur piebremzēs, būs būvnieki, kas aizbrauks uz citām valstīm, bet uz vietas jau nekas tāpēc nestāvēs. Būvniecības temps varbūt ir samazinājies, bet noslēgtie līgumi tāpat ir jārealizē, nav variantu. Vēl jo vairāk, ja ir Eiropas finansējums, ir dedlaini, un nemaz nevar nepabeigt to objektu, vienkārši jāmāk pareizi tikt laukā no situācijas.

Taču ir arī kaut kādi ieplānotie projekti, kurus varbūt pareizāk būtu tagad apstādināt un mazliet nogaidīt.

Arī rodeļu trase mums vienubrīd bija tā kā uz robežas – realizēt, nerealizēt –, bet apakšuzņēmēji ir vācieši, un viņi pateica – ja nerealizēs tagad, pēc gada būs vēl dārgāk. Bet, iespējams, ir objekti, kurus – tieši otrādi – ir vērts iepauzēt, un nākamgad, kad sludinās iepirkumu, cenas jau būs kritušās.

Ja nerunājam par inženieriju, būvniecību, darbu – kas aizrauj, interesē, ko darāt brīvos brīžos, ja tādi ir?

– Nu jau kādus piecus gadus nodarbojos ar tādu sporta veidu kā petanks, esmu vairākkārtējs Latvijas čempions, kā arī piedalījies Eiropas un pasaules čempionātos. Pirms tam spēlēju basketbolu, gāju uz trenažieriem, bet tagad ir ļoti iepatikusies šī spēle. Lai arī pārstāvu valsti starptautiskā mērogā, esmu amatieris, nodarbojos ar petanku pēc darba brīvajā laikā. Latvijā šis sporta veids nav ļoti attīstīts, varbūt tas būs populārāks pēc gadiem desmit, bet citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā, petanks ir ļoti iecienīts. Francija, Beļģija, Itālija – viņiem pagalmos sabūvēti nevis basketbola, bet petanka laukumi, un vakaros viņi to spēlē.

Bet vai nemulsina tas, ka daudzi petanku uztver kā pensionāru spēli – vismaz tāds stereotips sabiedrībā valda…

– Jā, taisnība, daudzi uzskata, ka tā ir pensionāru spēle, taču, piemēram, pasaules čempionātā, kur startēju, visi bija jauni un sportiski cilvēki, Francijas komandai pat bija līdzi masieris. Tā kā viss notiek augstā profesionālā un kvalitatīvā līmenī.

Un tas jau tieši ir labi, ka pensionāri savā vecumā iet un kustas, kaut ko dara, ka ir kaut kāds azarts. Basketbolu jau 55–60 gados nespēlēsi, paskriet ir grūti, daudzi sporta veidi pensionāriem nemaz nav pieejami, savukārt petanks ir universāls sporta veids, kas arī neprasa lielus finansiālus ieguldījumus – vajag tikai laukumu ar grants segumu un bumbas spēlēšanai.

Kad būvējām koncertzāli Latvija, piedāvājām projekta komandai uzspēlēt petanku, lai mazliet saliedētos. Tieši tad bija atbraucis arī projekta autors – vācietis Deivids Kuks –, un pēc darba vakarā mēs sarīkojām nelielu turnīru projektētājiem, būvniekiem, būvuzraugiem un pasūtītājam. Visiem ļoti patika. Turklāt petanks nav basketbols, tam jau nevajag nekādas priekšzināšanas, tikai mazliet piešauties, un var spēlēt.

 

Kā vēl atpūšaties?

– Trenažieri pa ziemu. Sports patīk, sekoju līdzi norisēm. Bet tā divreiz nedēļā eju pēc darba trenēties petanku. Ja gribi labā līmenī spēlēt, ir jātrenējas. Labprāt braucu ar velosipēdu, peldu. Ir sevi jāuztur labā kondīcijā.

RAIDO BLUMBERGS

Izglītība:

 Ventspils Augstskola – profesionālā bakalaura grāds biznesa vadībā un piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis, profesija Uzņēmuma vadītājs

 Ventspils Augstskola – maģistra profesionālais grāds uzņēmējdarbības vadībā un uzņēmējdarbības vadītāja kvalifikācija

 Rīgas Tehniskā universitāte – profesionālais bakalaura grāds būvniecībā un inženiera profesionālā kvalifikācija būvniecībā (pirmais profesionālais grāds un piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija)

Darbavieta:

projektu vadītājs Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādē Komunālā pārvalde, stāžs šajā amatā – gandrīz 15 gadu

Nozīmīgākie pēdējos gados realizētie projekti:

 Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

 Zinātnes un inovāciju centrs Vizium

Uldis Andersons

Foto no Raido Blumberga personīgā arhīva un žurnāla Būvinženieris arhīva