MĀRTIŅŠ STRAUME

Kopš 1989. gada, kad atjaunota Latvijas Būvinženieru savienība, Mārtiņš Straume bijis tās aktivitāšu centrā. Sākumā kopā ar pirmo valdes priekšsēdētāju Ilgvaru Niedolu, bet no 2003. gada līdz 2021. gada aprīlim pats vadīja šo Latvijā nozīmīgo nevalstisko organizāciju. Šajā laikā LBS kļuvusi ne vien par lielāko, bet arī par vienu no respektējamākajām organizācijām nozarē. Šogad Mārtiņš Straume 19. maijā nosvinēja astoņdesmito dzīves jubileju.

Būvniecība sākās ar šķembu slaucīšanu

Mārtiņa Straumes nokļūšana būvniecībā nebija nejauša. Apstākļu spiests jau no piektās klases vasarās strādāja kopā ar celtniekiem. Iesāka ar šķembu slaucīšanu uz Vidzemes šosejas jaunā asfalta seguma un grāvju rakšanu. Vidusskolas laikā turpināja palīgstrādnieka darbus ēku celtniecībā. Vidusskolu absolvēja Siguldā, kas Mārtiņam joprojām ir īpaša pilsēta. Paralēli mācībām institūtā viņš strādāja par meistaru, būvējot „Bērnu pasauli” Rīgā, bija ekspluatācijas inženieris Valsts Rīgas cirkā.

Pēc Rīgas Politehniskā institūta absolvēšanas Siguldas Starpkolhozu celtniecības organizācijā izbaudīja darbu vadītāja specifisko darbu līdz 600 cilvēku lielajā organizācijā. Kāpjot pa karjeras kāpnēm, kļuva par galvenā inženiera vietnieku.

Mārtiņa Straumes nākamais radošais posms sākās Latvijas Lopkopības un veterinārijas zinātniski pētnieciskajā institūtā. Visas institūta paraugsaimniecības: Sigulda, Krimulda, Lielplatone, Jaunpils un Viļāni kļuva par vadošajām valstī gan ražošanā, gan arī celtniecībā. Tieši šeit radās tiem laikiem pārsteidzoši modernas jaunās ražošanas tehnoloģijas govju turēšanai boksos un kombiboksos, slaukšanai pusautomatizētās „karuseļa”, „tandēma” un „skujiņas” slaukšanas iekārtās, barošanai ar apakšējo vai augšējo automatizēto transporta lentu palīdzību, mēslu izvākšanai ar automatizētām „delta skrēperu” sistēmām ar tālāku pazemes transportēšanu tieši līdz mēslu krātuvei.

Četrpadsmit gadus projektēšanas institūtā Lauku projekts Mārtiņš Straume bija galvenais inženieris. Tas bija viens no progresīvākajiem institūtiem visā PSRS.

Mārtiņam bija iespēja Maskavā kolonu zālē Vissavienības ZTB forumā informēt par Latvijas aktivitātēm un kā lektoram pārstāvēt ZTB Južnosahalinskā un Ufā. Fantastiska bija tā laika tālo Austrumu saimniecisko vadītāju ticība Baltijas valstu speciālistu ieteikumiem. Viesošanās laikā Mārtiņš kādu iespējamo tehnisko risinājumu ar krītu zīmēju uz betona, bet pēc pāris mēnešiem saņēma informāciju par zīmētā ieviešanu ražošanā.

1998. gadā viņš kļuva SIA Moduls – Rīga ģenerāldirektora vietnieks celtniecības jautājumos, kvalitātes un vides vadības, un darba drošības sistēmu vadītājs. Moduls – Rīga ieguva Kvalitātes gada balvu mazo un vidējo uzņēmumu grupā, Ventspilī ieguva galveno kvalitātes balvu Grand Prix, bija vairākkārtējs laureāts Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotās skates Gada labākā būve Latvijā nominācijā Elektromontāža.

Nododot “stafeti” jaunākiem kolēģiem bijušais LBS valdes priekšsēdētājs un  Būvspeciālistu sertificēšanas institūcijas galvenais administrators Mārtiņš Straume parūpējās, lai gan darbiniekiem, gan sertificējamiem speciālistiem tiktu radīti  labāki darba apstākļi.

Palīdz sportiskais azarts

Visi Mārtiņa klases biedri Siguldā ziemā un vasarā sportoja, dejoja tautas deju kolektīvā, spēlēja teātri, „tusējās” Gaujas senlejas ziedošo ievu dārzos. Reta bija tā pēcpusdiena, kad volejbola vai basketbola laukumi būtu brīvi. Arī Mārtiņš saņēma augstu novērtējumu gan distanču, gan kalnu slēpošanā, gan volejbolā, gan vieglatlētikā. Vidusskolas laika aktivitātes un rūdījums turpmāk lika pievērsties sabiedriskajām aktivitātēm un sportam mācoties Rīgas Politehniskajā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Celtniecības fakultātē. Mārtiņš vadīja fakultātes sporta dzīvi. Šajā laikā pāris gadus Mārtiņš bija arī Latvijas izlasē un startēja PSRS kalnu slēpošanas čempionātos.

Anatolijs Gulbis: “Ar Mārtiņu iepazinos 1962. gadā institūta kalnu slēpošanas sekcijā. Man ļoti patika viņa slēpošanas stils. Teicu, ka vēlos iemācīties slēpot tāpat kā Mārtiņš. Viņš atbildēja: “Tas ir tik vienkārši, brauc aiz manis.” Tā arī līdz šai dienai braucu aiz viņa.”

Mārtiņš Straume vienmēr bijis saistīts ar sabiedrisko darbu. Bijis ilggadējs Siguldas pilsētas deputāts, divdesmit četrus gadus Kalnu slēpošanas un Frīstaila federācijas prezidents, četrpadsmit gadus Latvijas Slēpošanas savienības prezidents, Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis.

Atbalstījis augstskolas un studentus

Aivars Caune: “Ir 1984. gada jūnijs. Ierodos pie projektēšanas institūta Lauku projekts galvenā inženiera Mārtiņa Straumes, kurš ir mana diplomprojekta recenzents. Saruna laipna, īsa un korekta: ,,Atnāciet pēc divām dienām!” Man divas dienas velkas ar vienu domu – kas nu būs? Gaidīšana beidzas ar vērtējumu ,,teicami”.
Deviņdesmito gadu beigu posmā, kad vairākus jautājumus, kas saistīti ar Latvijas vēstniecību būvniecību ārvalstīs risinājām ar LBS palīdzību. Mārtiņš Straume visos jautājumos iedziļinājās profesionāli un palīdzēja atrast pareizo virzienu.
2002. gadā biju patīkami pārsteigts un pagodināts no Mārtiņa Straumes saņemot uzaicinājumu iestāties LBS. Vienmēr esmu apbrīnojis šo lielisko cilvēku, viņa zināšanas, erudīciju, atmiņu un toleranci gan pret cilvēkiem, gan notikumiem un lietām. Mārtiņa Straumes, kā valdes priekšsēdētāja ieguldījums LBS attīstībā ir nenovērtējams.”

Juris Skujāns: “Mārtiņš Straume ir ne tikai padomdevējs, bet arī aktīvs rīcības cilvēks. Ar viņu bijis gods sadarboties vairāk nekā četru desmitu gadu garumā. Viņa enerģija, darboties spējas un vēlme palīdzēt vienmēr izraisīja apbrīnu. Visu šo laiku atbalsts LLU būvniecības specialitātes izaugsmē bija ievērojams. Īpaši paldies par laiku, kad biju LLU rektors, un Mārtiņš darbojās LLU Padomnieku konventā. Šajā periodā bija daudz problēmu, kas radās IZM studiju programmu izvērtēšanas un plānoto reformu dēļ. Ļoti noderēja gan Mārtiņa Straumes padomi, gan ļoti aktīva rīcība, lai saglābtu un tālāk attīstītu ar būvniecību, vides saimniecību un zemes ierīcību saistītos studiju virzienus LLU.”

Sandra Gusta: “Latvijas Būvinženieru savienības ilggadīgais priekšsēdētājs Mārtiņš Straume ir bijis kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultāti, vēlāk Vides un būvzinātņu fakultāti, kopš pagājušā gadsimta 70. gadu beigām. Viņš vienmēr ir atbalstījis būvniecības specialitātes izaugsmi, īpaši lauksaimniecības ēku būvniecību, palīdzējis ar padomiem un veicinājis attīstību gan kā pilna un nepilna laika Būvniecības studiju programmu Valsts eksaminācijas komisiju loceklis un priekšsēdētājs, gan arī kā LLU Padomnieks. Vienmēr atsaucīgs, galants, korekts un saprotošs kolēģis. Prasīgs, bet labvēlīgs valsts eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs”.

Labo enerģiju sēj arī citos

Mārtiņš Straume par cilvēkiem domā tikai labu, tā mudinot viņus kļūt vēl labākiem. Viņš uzticas padotajiem, tādā veidā atverot viņu iniciatīvu un aizrautību strādāt nozares labā.

Mārtiņš joprojām ir apveltīts ar lielisku atmiņu, par ko pārliecinājušies gan kolēģi, gan citi nozarē iesaistītie. Kolēģi viņu raksturo kā ļoti inteliģentu cilvēku un lielu diplomātu. Viņš ir uzmanīgs un taktisks. Mārtiņš pamana sev apkārtesošos cilvēkus un spēj izcelt viņu labās īpašības, labos darbus. Viņš neaizmirst pateikt: „Paldies!”, kas ikdienā nav mazsvarīgi. Viņš ir dzīvespriecīgs un sportisks.

Viņam piemīt  māka uzklausīt un diskutēt pat tad, kad kāds demagoģiski deklarē savu viedokli kā vienīgo pareizo, ārkārtīgi pacietīgs, it sevišķi, saskaroties ar birokrātiju. Apdomīgs un nepārsteidzas ar pavirši pieņemtiem lēmumiem. Ļoti pārdzīvo par visām būvniecības lietām un ķibelēm valstī.

Mārtiņš Straume vienmēr redz un atceras citus, darbā, sadzīvē, ikdienā. Viņš pamanās gan paslavēt, gan kādam taktiski aizrādīt, ja tas nepieciešams. Viņš uzskata, ka viņam dzīvē ir laimējies. Viņam jauka ģimene: sieva Aina, meita Dace, mīļas mazmeitiņas Marta un Sandra. Darbs allaž bijis arī dažādo krīžu laikā un apkārt patīkami darba kolēģi. Tipiski latviešu tautas teicienam “Visi man labi bija, ka es pats labs biju.”

Mārīte Šperberga