MĀRIS SĪMANIS

Kad Māris Sīmanis kļuva par Būvindustrijas lielās balvas 2021 laureātu kategorijā Gada projektu vadītājs, viņa darba vieta bija SIA Skonto Plan Ltd. Kopš pavasara viņš ir projektu vadītājs citā uzņēmumā – SIA Forta Prefab.

«Pārmaiņas notikušas, taču kolēģi tie paši vecie, pa kādam arī no Skonto Būve laikiem. Būvniecības nozare nav tik liela, cits citu zinām, un visi pa šo tirgu vien burzāmies,» atklāj M. Sīmanis. Mierīgu sirdi pievērsies perspektīvajai modulārajai ražošanai un būvniecībai SIA Forta Prefab, jo viņa vadītais grandiozais projekts Kings Road Park Lielbritānijā ir nobeiguma stadijā.

 

Būvinženieru saime Latvijā ir gana kupla, taču tieši jūs kļuvāt par Gada projektu vadītāju 2021. Par ko esat izpelnījies prestižo atzinību?

– Liels paldies kolēģiem, kuri mani novērtēja un izvirzīja šai nominācijai! Apbalvojums ir vairāku apstākļu sakritības rezultāts un visas komandas nopelns.

Veiksmīga izvērtās sadarbība ar Anglijas būvniecības tirgus smagsvariem – vairāk nekā 150 gadu senām tradīcijām bagāto kompāniju Sir Robert McAlpine un nekustamo īpašumu attīstītāju, vienu no līderiem jaunu dzīvojamo projektu realizācijā Berkeley Group. Ātri spēju sevi pierādīt un diezgan īsā laikā Skonto Plan Ltd izdevās īstenot pasūtītāja ieceri divos sarežģītos objektos Lielbritānijā, radot unikālu un izmēros iespaidīgu stikloto elementu fasādi projektos Kings Road Park un Woking Victoria Square. Jau iepriekš biju nodarbojies ar metālapstrādes inženieriju, biju zīmējis un projektējis, krājis tehniskās zināšanas; tas ļāva nonākt pie ļoti veiksmīga risinājuma. Mums bija svarīgi kompānijām, kas gadā apgroza miljardus un kam ir ļoti augsta prasību latiņa, sevi apliecināt kā nopietnu spēlētāju, un to arī paveicām. Pirms laika varēja tikai sapņot par tādiem pasūtītājiem, bet šodien tā ir realitāte.

 

Būvinženiera arods ir pieprasīts un labi apmaksāts. Vai tāpēc nolēmāt iegūt izglītību šajā profesijā, vai arī kļūt par būvinženieri bija jūsu bērnības sapnis?

– Bērnībā vēlējos kļūt par policistu (smejas). Vēlāk atklājās interese kaut ko radīt un kon-struēt. Vecāki mani aizveda uz jauno tehniķu pulciņu. Būdams desmit gadu vecs, palīdzēju tētim ģimenes mājas būvniecībā. Pamatskolā jau skaidri apzinājos, ka mani saista tehniskās zinātnes. Izvēlējos eksakto virzienu, jo padevās fizika, ģeometrija, rasēšana. Vidusskolā sāku interesēties par Rīgas Tehniskās universitātes piedāvātajām studiju programmām un pieņēmu lēmumu apgūt būvinženiera profesiju. Bija draugi, kas šajā nozarē darbojās, un arī tas pavilka.

Par atalgojumu gan tolaik, šķiet, nedomāju, tas nekad nav bijis pašmērķis. Mana filozofija ir tāda – ja tā lieta patīk un ar aizrautību to dari, nauda atnāks. Ja ne šodien, tad rīt vai parīt noteikti tiksi arī materiāli novērtēts.

 

Kas ir būvinženiera sūtība un būtība?

– Būvinženiera misija ir uzkonstruēt un uzbūvēt droši, kvalitatīvi un ekonomiski izdevīgi. Mežonīgā kapitālisma apstākļos konkurence ir liela, tāpēc būtiska nozīme ir gudriem inženiertehniskiem risinājumiem, lai optimizētu un nepārtērētu materiālus, maksimāli atvieglotu ražošanas procesu un montāžas tehnoloģiju, vienlaikus nezaudējot kvalitāti.

Savukārt projektu vadītāja sūtība un būtība ir komunikācija, spēja caur savu pieredzi veiksmīgi saslēgt visus ķēdes posmus un nepieļaut, ka kaut kas noiet greizi.

 

Vai ar Latvijā iegūtu būvinženiera kvalifikāciju ir pietiekami, lai iekļautos darba tirgū un spētu izdabāt prasīga pasūtītāja kaprīzēm?

– Zināšanu bāze, ko iedod gan Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU – red.), gan Rīgas Tehniskā universitāte (RTU – red.), ir pietiekama, lai sevi šajā virzienā attīstītu, taču amats – kā jebkurā profesijā – jāapgūst praksē. Topošajiem speciālistiem iesaku laikus meklēt prakses vietas labos un lielos uzņēmumos. Man ar to bija paveicies! Esmu mācījies pie lieliskiem līderiem. Piemēram, Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas projektā tāds bija jaunais, enerģiskais un perspektīvais Jānis Kreicburgs. Šis laiks deva labu grūdienu manā profesionālajā izaugsmē, iespēju gūt pirmo starptautisko pieredzi.

Patīk Anglijas prakse, kur būvniecības līgums uzņēmumam uzliek par pienākumu pieņemt darbā konkrētu skaitu praktikantu, tādējādi palīdzot izglītības iestādēm sagatavot jaunos speciālistus.

 

Pats esat uzņēmies atbildību būt kādam par prakses vadītāju?

– Pērn pie manis pieteicās puisis, 1. kursa students, un nodomāju – cik apsveicami, ka viņš savu vasaru izvēlējies pavadīt praksē, strādājot bez atlīdzības. Galvenais viņa atalgojums bija divu nedēļu komandējums uz Angliju. Izzinot procesu, topošais speciālists sliecās par labu būvniecības vadības virzienam. Šogad mans students atkal prasās praksē un izlēmu viņu nosūtīt uz Dizaina departamentu, lai pamēģina pastrādāt projektēšanā, varbūt iepatīkas un atklājas supertalants inženierijā. Lai saprastu, kurā jomā darboties, jāiepazīst profesijas daudzpusība. Atceros sevi – sākumā biju tehniķis-inženieris, kas rēķināja un zīmēja; projektu vadītāja prasmes atklāju vēlāk.

Galvenā atziņa – amats nav rokā līdz ar universitātes pabeigšanu; teorijai jāmijas ar labu praksi, pašiniciatīvu izzināt nozari un interesi parakties dziļāk nekā to piedāvā augstskolas grāmata.

 

Kā veidojusies jūsu profesionālā izaugsme?

– Karjeru sāku kā inženieris-tehniķis metālkonstrukciju ražotnē. Tolaik biju vēl students. Gadu laikā kļuvu par Dizaina departamenta vadītāju. Pirmajā darba vietā varēju praksē pārbaudīt, kā dzīvē pielietojams augstskolā mācītais – būvmehānika, tehnisko rasējumu izstrāde un inženiertehniskie aprēķini. Bija interesanti! Vēlāk kopā ar RTU profesoriem – viens bija Kaspars Kalniņš – iesaistījos Eiropas projektu attīstīšanā. Pēc tam biju dizaina menedžeris un būvdarbu vadītāja palīgs Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas projektā. Šis noteikti bija viens no jaudīgākajiem atspērieniem manā karjerā, jo guvu ļoti vērtīgu pieredzi aktīvajā būvniecībā. Milzīgs projekts – 11 dažādu veidu inženierbūves, sarežģīta būvniecības tehnoloģija, turklāt šī bija mana pirmā starptautiskā pieredze. Ģenerāluzņēmēja bija Turcijas kompānija GAMA Power systems, kas specializējusies termoelektrostaciju būvniecībā. 

Pēc kāda laika atgriezos metālkonstrukciju ražošanas uzņēmumā. Būvniecības nozare ir ļoti plaša, tāpēc vērts paskoloties visos virzienos; arī tāmēšanas inženiera darbs nav maznozīmīgs.

2018. gadā nonācu SIA Skonto Plan Ltd, kur man uzticēja strādāt starptautiskā būvniecības vidē un vadīt tādu grandu kā Sir Robert McAlpine un Berkeley Group pasūtītos projektus. Papildu dzinulis un motivācija bija vēlme pierādīt, ka šāda līmeņa pasūtījumi ir pa spēkam gan mūsu uzņēmumam, gan man kā speciālistam.

Pašlaik darbojos modulārās būvniecības biznesā, uz to virzās visa pasaule, mēģinot samazināt CO₂ emisijas un palielinot ilgtspēju, paātrinot būvniecības tempu, uzlabojot kvalitāti.

Profesionālajā izaugsmē, kad veidojies par speciālistu, ļoti svarīgi ir, cik zinošus un nesavtīgus kolēģus sastopi. Man paveicies trāpīt uz pareizajiem projektiem pie īstajiem cilvēkiem – esmu nokļuvis lieliskās komandās un varējis sevi apliecināt izaicinošos projektos! Gribu domāt, ka arī pats esmu viens no tiem, kas palīdz citiem sasniegt augstākas virsotnes.

 

Būvinženieriem māca arī filozofiju. Kā šīs zināšanas noder, strādājot tehniskā profesijā?

– Filozofijas kursu augstskolā gan tā īsti neatceros, taču man nepatīk, ka būvniecībā daudz prāto. Ir konkrēti mērķi, plāni un termiņi, ir iesaistīti milzīgi cilvēkresursi, jānodrošina ražošanas un būvniecības montāžas process, ik dienu ir jāpieņem lēmumi; tur filozofēšanai nav vietas.

 

Kolēģi uzteic jūsu padziļināto iesaisti visos procesos – projektēšanā, ražošanā, iepirkumu veikšanā, montāžā, kā arī komunikācijā ar klientu, piegādātājiem un apakšuzņēmējiem. To prasa amata apraksts vai tā ir pašiniciatīva?

– Atbildības daudzpusība izkrāso projekta vadītāja ikdienu! Lai sasniegtu rezultātu, ir jāizprot process kopumā un jāzina, kā katrs no ķēdes posmiem darbojas, caur savu pieredzi jāspēj domāt trīs gājienus uz priekšu. Ja dizaina stadijā būs gādāts par ražošanas efektivitāti un būvniecības mezgliem, kas tiešā veidā ietekmē montāžas ātrumu un kvalitāti, būs arī projekta rezultāts. Vadītāja mērķis ir nevis rādīt ar pirkstu, ka kaut kas nav labi izdarīts, bet mēģināt lietas sakārtot tā, lai neviens no iesaistītajiem nevarētu paklupt.

Tā vairāk ir paša iniciatīva – spēt visu pārredzēt un paredzēt, un atbildīgi rīkoties. Būvniecības cikls ir tāds, ka viena lieta noved pie nākamās, daudz kas norit paralēli, jo pašlaik lielākoties visi ir design and build projekti, kad vienlaikus notiek projektēšana, būvmateriālu ražošana, piegāde un montāža, tāpēc jāspēj visu sasinhronizēt. Tā ir, ka klasiskajā būvniecībā strādāt vairs nav ekonomiski izdevīgi.

 

Kā nodrošināt informācijas apriti, ja komandā ir tik daudz spēlētāju?

– Projekta vadītāja pienākums ir būt tiltam starp departamentiem un veiksmīgi virzīt projektu, taču pats svarīgākais ir panākt, lai katrs no iesaistītajiem justos tam piederīgs un uzņemtos atbildību par savu lauciņu. Tāpēc jābūt saprotami definētiem mērķiem, uzdevumiem un prasībām, lai ikvienam ir skaidrs, ko no viņa sagaida.

Veiksmīgas komunikācijas atslēga ir godīgums un atklātība. Lai cik samilzusi būtu problēma, tai vienmēr rodams risinājums; jo ātrāk to sāk meklēt, jo drīzāk sagaidāms rezultāts. Man laimējies būt ar savu komandu un departamentu vadītājiem uz viena viļņa un strādāt profesionālā darba vidē, kas vērsta uz kompānijas nemitīgu attīstību.

 

Piesakot Būvindustrijas lielajai balvai, darbabiedri novērtēja jūsu prasīgumu pret sevi un kolēģiem. Paģērēt no citiem šķiet vienkāršāk, bet vai viegli būt stingram pret sevi?

– No kolēģiem, spējīgiem projektu vadītājiem esmu mācījies būt vienlīdz prasīgs pret citiem un sevi. Apzinos, ka ar savu enerģiju, aizrautību un harismu var pavilkt līdzi pārējos un radīt vidi, kur komanda kopīga mērķa labā ir gatava izdarīt vairāk. Ja došu sev atlaides, citi to sajutīs, un atgriezeniskā saite radīs pretēju efektu. Protams, var uznākt vājuma brīži, bet ir metodes, kā ar to cīnīties.

 

Kādas īpašības un dotumus sevī vērtējat visaugstāk?

– Labu tehnisko zināšanu un komunikācijas prasmju kombināciju, bez kā nevarētu veiksmīgi īstenot projektus. Spēju arvēsu galvu pieņemt lēmumus. Atbildības izjūtu. Prasmi saskatīt līdzbiedros viņu stiprās puses, uzticēties un motivēt.

 

Kas nepieciešams, lai kļūtu par līderi?

– Galvenais – jābūt vēlmei par tādu kļūt! Un talantam. Mana personiskās izaugsmes atslēga ir pašanalīze – spēja kritiski izvērtēt paveikto, mācīties no pieņemtajiem lēmumiem un kļūdām, savu ideālu un vērtību apzināšanās. Jābūt godīgam un taisnīgam, to noteikti novērtē, taču ne mazāk būtiski ir radīt apstākļus un vidi, lai arī kolēģi var sevi apliecināt; katram ir jādod iespēja augt un veidot karjeru. Skaldi un valdi šodien vairs neiet cauri, jaunajai paaudzei vajadzīga cita pieeja, jo izpratne par veselīgu darba vidi un kultūru mainās, viss attīstās un iet uz labu.

 

Vairāk nekā divus gadus strādājāt pie lielākā un sarežģītākā uzņēmuma projekta trīs daudzstāvu dzīvojamo ēku kompleksā Lielbritānijā, Londonā. Pastāstiet, lūdzu, par projektu Kings Road Park!

– Līgumu noslēdzām ar vienu no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Anglijā – Berkeley Group. Pusotra gada laikā ekspluatācijā bija jānodod 1800 dzīvokļu un 10 000 m² komerctelpu. Mūsu uzņēmumam bija jāveic fasādes alumīnija stikloto konstrukciju, bīdāmo durvju, metāla konstrukciju, GRC
paneļu, lietusūdens novadīšanas sistēmu, margu projektēšana, ražošana un montāža. Liels izaicinājums bija izpildāmo darbu dažādība, īsais montāžas termiņš un objekta atrašanās vieta – pašā Londonas sirdī, prestižajā Čelsijas rajonā, kas apgrūtināja loģistiku. Visvairāk nervu šūnu paņēma dizaina saskaņošana ar projekta attīstītāja nolīgtajiem inženiertehniskajiem konsultantiem un apdrošinātājiem. Katrs strādā pēc savām vadlīnijām, kas dažādi interpretējamas, katrs vēlas apliecināt savu nozīmi projektā. Nereti diskusijas bija ļoti asas, taču svarīgi bija rast kopsaucēju, lai visas puses ar risinājumu būtu apmierinātas. Berkeley Group ir augsta kvalitātes latiņa, un šī ir kompānija, kas kļūdas nepiedod. Tur neeksistē tāds sarunāsim; būs neatbilstība dizainam, un var palūgt fasādi demontēt. Ir neskaitāmi uzņēmumi Anglijā, kas, neievērojot šīs normas, diemžēl ir bankrotējuši.

Lielākā daļa konstrukciju bez aizķeršanās tika saražota Tukuma rūpnīcā ar vietējiem cilvēkresursiem, paši veicām arī piegādi. Objektā strādāja seši darba vadītāji un vairāk nekā simt montāžnieku; par montāžas darbiem slēdzām līgumus ar Apvienotajā Karalistē bāzētām būvniecības kompānijām. Lai iekļautos grafikā, ļoti svarīgs bija labs uzticamas komandas darbs.

 

Cik bieži braucāt komandējumos uz Angliju?

– Katru otro nedēļu devos uz darba sapulcēm Londonā, un tad vēl pa vidu kāds neplānots lidojums iegadījās.

 

Kad bijām vienojušies par iespējamo intervijas laiku, negaidīti pavēstījāt, ka tikšanās jāpārliek, jo steidzami jādodas uz ārzemēm. Vai šāda apstākļu neparedzamība nav apgrūtinoša?

– Gribi apgrozīties starptautiskā vidē, ar to jārēķinās! Strādājot pasūtītājam ārpus Latvijas, jāsaprot, ka prasības pret mums ir tādas pašas kā pret vietējiem uzņēmumiem. Ja, piemēram, Londonā direktoru līmenī ir sapulce un mani uz to izsauc, daudz nedomājot, jāierodas. Ir bijis tā, ka aizlidoju baltā kreklā un šlipsē, apspriežamies 15–20 minūtes, un saruna beigusies. Jā, briti ir diezgan konservatīvi, viņiem ļoti patīk tikšanās klātienē. Pēdējos gados gan līdz ar kovidsituāciju kārtība mainījusies uz labu un komunikācija notiek arī attālināti dažādās saziņas platformās.

 

Kings Road Park nav vienīgais jūsu vadītais projekts Apvienotajā Karalistē. Skonto Plan Ltd sākāt strādāt pirms četriem gadiem un īsā laikā no asistenta projektā Woking Victoria Square kļuvāt par projektu vadītāju un veiksmīgi tikāt galā ar pasūtījumu. Ko šajā projektā realizēja Skonto Plan Ltd?

– Woking Victoria Square projektā divām 37 un 34 stāvu dzīvojamām ēkām Londonas priekšpilsētā Vokingā ražojām, piegādājām un montējām prefabricētas alumīnija fasādes, balkonus, logus un durvis. Pasūtījums bija īpašs – veidojām pilnīgi jaunu un unikālu mūsu uzņēmuma vēsturē pirmo stikloto elementu fasādi. Sasniegums bija arī gatavo balkonu projektēšana un ražošana. No Tukuma rūpnīcas uz Angliju tika transportēti nokomplektēti konstrukciju elementi, tādējādi maksimāli samazinot veicamo darbu apjomu objektā un ietaupot uz cilvēkresursiem. Šis projekts bija kā liels lego konstruktors, kur katrai detaļai sava vieta.

 

Kas nepieciešams, lai veiksmīgi vadītu projektu ārzemēs?

– Nemitīgi jāuztur cieša saikne ar darba vadītājiem objektā, regulāri jādodas komandējumos un jāseko projekta progresam. Ļoti liela nozīme ir saliedēšanās pasākumiem, kad neformālā gaisotnē var tikties gan ar projekta pasūtītāja pārstāvjiem, gan savu būvlaukuma komandu un pārrunāt sadarbību.

 

Kas, strādājot ārpus Latvijas, ir lielākais izaicinājums?

– Internacionālā darba vide un augstās kvalitātes un darba drošības prasības. Darbs vienā no pasaules metropolēm uzliek savus pienākumus, un manai profesionālajai izaugsmei tas nācis tikai par labu. Lai kvalificētos projektu vadītāja amatam, nepieciešams īpašs sertifikāts, ko ieguvu, izejot apmācību Londonā. Tur darba aizsardzībai un drošībai, tāpat arī būvniecības un montāžas kvalitātei tiek pievērsta ļoti liela nozīme.

Izaicinājums bija arī daļēji attālinātais darbs, jo nepārtraukti jājūt būvniecības pulss un virzība, jāuztur kontakts ar labo roku, kas būvlaukumā vada darbus. Britiem ir laba tradīcija darbdienas beigās ar kolēģiem iziet uz aliņu un neformālos apstākļos izrunāt problēmas, ikdienišķus jautājumus, kas nav līdz galam apspriesti būvlaukumā vai sapulcē. Tam ir liela nozīme komandas saliedēšanā un informācijas apritē. Tas man tur patika, taču Latvijā to nevarētu atļauties.

 

Projekti, ko attīstāt, ir tādi – uhh!, ar vērienu. Vai arī ārpus darba jums tīk kalnus gāzt un visu darīt ar pietiekami lielu atvēzienu?

– Ar projektiem, kur tas atvēziens nepieciešams, man nudien ir paveicies! Pēc dabas esmu nepacietīgs, tāpēc gan darbā, gan dzīvē mēģinu iet uz maksimumu.

 

Kas karjeras laikā sniedzis vislielāko gandarījumu?

– Pasūtītāja rokasspiediens, projektu noslēdzot – tā ir galvenā balva par ieguldīto darbu, taču gandarījumu sniedz redzams un taustāms rezultāts. Kad uzbrauc 35. stāvā un no penthouse vēro aizraujošu panorāmu, saviļņojums ir neaprakstāms, ka esi piedalījies šīs augstceltnes būvniecībā. Projekti iedvesmo. Varbūt bijušas kļūdas, klupieni, kaut kādās pozīcijās arī zaudējumi, taču manu darbu vērtē pēc galarezultāta. Galvenais ir izdarīt secinājumus un mēģināt saprast, ko nākamreiz var paveikt labāk.

 

Pastāstiet, lūdzu, par saviem profesionālajiem mērķiem un ideāliem!

– Pieredze un ikdienas saskarsme ar piegādātājiem un apakšuzņēmējiem dod iespēju novērtēt lietas, kas strādā un kas īsti nevedas, rada izpratni – kā vajadzētu. Kas zina, varbūt kādreiz man izdosies izveidot savu uzņēmumu ar ļoti veselīgu darba vidi, kur likt lietā krātās zināšanas un stratēģisko domāšanu.

 

Vai darbs pie sava sapņu projekta vēl priekšā?

– Noteikti! Plānos ir privātmājas būvniecība, un zinu – tas nebūs viegls process. Esmu prasīgs pret sevi, tāpēc ambīcijas un iekšējais konflikts varētu būt pat lielāks nekā vadot milzu projektus ārpus Latvijas. Ir saskaņots projektiņš, taču neesmu šim solim vēl izšķīries, gaidu pareizo brīdi. Zeme ir ārpus Rīgas, taču pašlaik augstu vērtēju mobilitāti, un ikdienas skrējienā dzīve galvaspilsētā man un ģimenei ir daudz ērtāka.

 

Gaisakuģa vadītāja profesionalitāti vērtē pēc prasmes lidojuma laikā veikt dažādus sarežģītus manevrus. Kas būvinženierijā ir augstākā pilotāža?

– Profesionalitātes mērs ir pasūtītāja atzinība un kopējā apmierinātība ar rezultātu, kad katrs iesaistītais, visa komanda jūtas novērtēta un ikviens izjūt piederību un apzinās savu lomu un ieguldījumu. Ideāli, ja paveiktais veicinājis pašizaugsmi un ļāvis mācīties no kļūdām.

 

Ko darāt tad, kad nav jāstrādā? Kādas ir jūsu intereses, aizraušanās?

– Kopš agras jaunības mani saista sports. Amatieru līmenī esmu aizrāvies ar basketbolu un hokeju, sekoju līdzi mūsu jaunajai basketbola paaudzei, kas sevi pierādījusi gan Nacionālajā, gan Eirolīgā, izcīnījusi vietu zem saules augstākajās līgās Amerikas Savienotajās Valstīs.

Brīvajā laikā mēģinu maksimāli daudz laika veltīt ģimenei, izrauties kādā kopīgā ceļojumā. Pagājušajā ziemā iedibinājām tradīciju braukt uz kalniem slēpot, ko iepriekš darīju viens. Reizi gadā apmeklējam Liepāju. Atpūtas braucieni veduši arī uz Londonu; pēdējos četros gados esmu iemīlējis šo progresīvo zaļo pilsētu ar skaistajiem parkiem un iespējām. Tomēr piedāvājumu turp pārcelties nepieņēmu. Mana dzīve ir šeit, Latvijā.

 

 

Māris Sīmanis

 Vecums: 35 gadi 

 Dzimis, audzis un skolojies Valmierā

 Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātē ieguvis profesionālo bakalaura grādu un inženiera kvalifikāciju būvniecībā, kā arī profesionālo maģistra grādu civilajā būvniecībā

 Projektu vadītājs SIA Forta Prefab, kas nodarbojas ar modulāro ražošanu un būvniecību. Pirms tam attīstījis projektus SIA Skonto Plan Ltd, bijis projektēšanas un kvalitātes nodaļas vadītājs SIA Tecnopali North Europe, būvdarbu vadītājs SIA Skonto Būve

 Hobiji: basketbols, hokejs, ceļošana

 Moto: Nav nepaveicamu darbu, ja ir laba komanda

Žanna Zālīte

Foto – Žanna Zālīte, no Māra Sīmaņa personiskā arhīva