GUNTARS ROGA

AS UPB stikloto risinājumu inženieris Guntars Roga profesijā ir gandrīz 20 gadus. Sācis kā tāmēšanas inženieris, bijis ražošanas un projektu vadītājs, kopš 2017. gada – stikla projektēšanas grupas vadītājs. 2018. gadā Guntars līdz ar titulu Gada inženieris saņēma Būvindustrijas lielās balvas simbolisko Pamatakmeni.

 

Guntara darbalauks nav tikai stikla risinājumi, bet arī dažādi fasādes apdares materiāli, kam jāatrod optimāls nostiprināšanas veids un jāsalāgo saderība.Viņš strādā ar metāla un dzelzsbetona konstrukciju inženieriem, lai UPB projektos starp ēkas karkasu un fasādi nebūtu pārrāvumu. Guntara uzraudzībā ražo alumīnija fasādes, gatavo jaunus fasādes risinājumus, precīzās metālapstrādes elementus.

Skandināvijas augstās energoefektivitātes un ilgtspējas prasības un zināšanas Guntars ir pārnesis savā projektētāju komandā. Stikla risinājumu projektēšana prasa rūpīgu iedziļināšanos līdz pat milimetriem. Fasāde vienlaikus ir nesošā konstrukcija un estētisks elements, kurā inženierim jāpiepilda arhitekta ideja un jānodrošina tehniskās prasības. Roga ir viens no labākajiem stikla projektēšanas inženieriem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

 

Carlsberg biroja fasādes projektēšanā bijāt projekta inženieris, piedalījāties projekta vadīšanā, tehnisko risinājumu izvēlē un saskaņošanā ar pasūtītāju. Kādi bija riski tik lielam un dažādam stikla apjomam?

– Objekts realizēts elementfasādēs, kuru paketēs bija elektriski vadāmas žalūzijas. Unikālo elementu skaits objektā bija 643. Kopā ar citiem stikla fasādes elementiem Carlsberg fasādes apjoms veidoja 7000 m². Svarīgi bija realizēt arhitekta ieceri par fasādes vizuālo noformējumu. Ārējais dekoratīvais veidols ir veidots no perforētām vara loksnēm ar uzņēmuma zīmola elementiem un kompozītmateriāla lamelēm. Zīmols speciālā veidā tika drukāts arī uz stikla, to izvietojums salāgots ar blakus esošo logo izvietojumu. Gan lameļu, gan stikla vizuālajiem elementiem bija precīzi jāsakrīt, kas, ņemot vērā dažādos materiālus un vairākas iesaistītās puses, bija gana izaicinoši. Interesants risinājums bija arī liekti virsgaismas profili un to pieslēgumu sadaļa. Sākotnējais risks bija saistīts ar to, ka dāņi vispirms bija ieciklējušies uz konkrētām lietām, jo klientu konsultants bija definējis īpašas prasības, līdz ar to arī ražotāju. Mūsu uzdevums bija tik darbietilpīgs un ilgstošs, lai kopā ar piedāvāto ražotāju neiesaistītos šajā projektā – bija lieli riski darba izpildes termiņu un kvalitātes ziņā.

Mēs vēlējāmies sadarboties ar pārbaudītu ražotāju. Arhitekts objekta dokumentācijā bija minējis, ka stikla paketes biezums vienā telpā nedrīkst atšķirties vairāk kā divus milimetrus, sasummējot paketes kopējo stikla biezumu. Apkopojot projekta specifiskās prasības drošībai, skaņai un statikai, tā bija nereāla misija.

Arhitekts bija pārliecināts, ka viņš saskatīs atšķirību, lai gan vizuāli to nemaz nav iespējams noteikt. Pēc garām diskusijām, piesaistot papildu speciālistus no lielākajām stikla ražotnēm, mēs, inženieri, veiksmīgi pārliecinājām pasūtītāju izvēlēties mūsu piedāvātās stikla struktūras.

Vēl viens risks – žalūzijas paketēs. Vienā no daudzajām būvēm saskārāmies ar to, ka visas žalūzijas pēc vairākiem gadiem nācās mainīt, jo saules un temperatūras ietekmē izdalījās kāda viela, kas radīja specifisku nokrāsu paketes iekšpusē. Ēka izskatījās kā varavīksne. Lai ko tādu nepieļautu, tam pievērsām ļoti lielu vērību. Sadalījām atbildību, iesaistījām klientu. Inženieriem bija liels izaicinājums, ko veiksmīgi realizējām.

 

Ar jūsu līdzdalību uzbūvēts viens no pirmajiem dubulto stikla fasādes elementu objektiem Ziemeļeiropā – iepirkšanās centrs Terminalbygget Oslo Norvēģijā. Pēc tam šajā valstī sekoja Trondheimsporten.

– Trondheimsporten pamata fasādes risinājums bija elementfasādes. Kopā 847 elementi, stikla fasāžu apjoms – 9000 m². Trondheimsporten ir 15 stāvu ēka, kur viens no izaicinājumiem bija ārējo žalūziju integrēšana konstrukciju profilā. Risinājums tika meklēts kopā ar žalūziju un sistēmu piegādātāju. Fasādē esošajām aluform ārējām viļņotajām plāksnēm bija jālūko īpašs krāsojums, fasādes tumšās zonas tika realizētas ar stikla apdruku, tā panākot arhitekta iedomāto ēkas vizualizāciju.

 

Pēc Carlsberg projekta nākamais bija par divreiz lielāku summu. Kā veicās?

– Jā, tas ir Platinen projekts, kur pašlaik rit nobeiguma darbu cikls. Inženieru sadaļa ir veiksmīgi realizēta vajadzīgajos termiņos. Ēkai ir vairāk nekā 200 unikāli stūri, katrs citādāks. Inženieriem bija krietni jāpiepūlas, lai to modelētu, atrastu kopīgu risinājumu, izpildītu arhitekta un klienta vēlmes. Kopsummā vairāk par 2000 elementiem, daudzkārt iespaidīgāk ierasto 600 – 800 vietā. Tas prasīja cita līmeņa plānošanu visiem iesaistītajiem.

Pie šī objekta strādājām vairāk nekā pusotru gadu. Nu esam veiksmīgi realizējuši. Galvenais – 3D informācija ir atrodama vienā vietā un jebkurā brīdī pieejama ražotājam un  klientam. Modelis daudz palīdzēja projekta realizācijā.

 

Jūsu vadībā pirms septiņiem astoņiem gadiem UPB ieviesta stikla risinājumu 3D projektēšana. Klienti bija pārsteigti, cik plaši ir jūsu aprēķini. Kā turpināt attīstīties?

– Esam ievērojami attīstījuši šo virzienu, kas dod arī ilgi gaidītos rezultātus, jo mērķis ir sarežģītāki projekti ar lielāku pievienoto vērtību, nodrošinot sinerģiju starp vairākiem holdinga un ārējiem uzņēmumiem, kas nozīmē dažādus risinājumus, daudz detaļu. Ar modeļa palīdzību esam spējīgi informāciju pasniegt gan pasūtītājam, gan arhitektiem, gan ražotnei, gan montāžai, un katram no šiem posmiem informācijas pasniegšanas veids ir atšķirīgs, svarīgākais, ka izejas informācija ir no viena modeļa. Apvienotās
Karalistes tirgus dokumentācija un aprēķini ir jauns izaicinājums. Šo tirgu veiksmīgi iekarojam.

Tagad vērojama sīka detalizācija. Ja veikalā nopērkam galdu, līdzi nāk instrukcija, ko jebkurš var saprast un lietot skrūvēšanas ciklā. Mēs ar 3D modeli varam nodrošināt līdzvērtīgus detalizācijas rasējumus ražotnei, montāžai un klientiem.

Progress ir iespaidīgs salīdzinājumā ar to, kādu informāciju nodrošinājām, kad sāku darba gaitas šajā nozarē. Klientam un arhitektam detalizācija interesē procesa un vizualizācijas, mums – detalizācijas līmenī. Pēdējā laikā būvniecībā informāciju veiksmīgi lieto visos posmos.

Design ciklā apstiprināšana notiek tikai ar 2D rasējumiem. Kā teica zviedru konsultanti, viņiem vajag taustāmu rasējumu, lai, veicot kvalitātes kontroli objektā, būtu iespēja rasējumu lietot. 3D mēs varam iedot, bet tā vide vēl nav tik attīstīta, arī Zviedrijā, it sevišķi stiklu sadaļā.

Latvijā maz to darām. Pašlaik 3D lietojam arī Ulda Pīlēna iecerētajā Integrālās izglītības institūtā. Veiksmīgi realizējam sarežģītus arhitekta risinājumus, ieguldot gadiem krāto pieredzi nestandarta risinājumos. Tas būs ļoti interesants objekts. Kad modelējām 2D, daudz kas tika risināts tieši būvē. Tagad sarežģītās lietas atšķetinām ar 3D modeļa iespējām, tā atrisinot kritiskās vietas design stadijā, diskutējot gan ar montētājiem, gan ar klientu. Veidojas labāks priekšstats. Visi pieraduši, ka būvniecībā ir lielākas izmaksas nekā projektēšanā. Ar 3D modeli viss kļūst saprotamāks. Ja tomēr kaut ko vajadzēs pielāgot, to varēs izdarīt būvē. Montāžas laikā arī strādā ar modeļiem, aizvien vairāk prasa informāciju. Komunicējam BIM vidē, apvienojot gan arhitektūras, gan metāla, gan stikla modeli. Online ir jautājumi un atbildes, veidojot nepārtrauktu informācijas apmaiņu. Inženieriem jāpārzina ne tikai konstrukcijas, bet arī modelēšanas specifika, jāseko līdzi un jādod dati.

 

Kas bijis īpašs, kas ietekmējis jūsu profesionalitāti augšupejas virzienā?

– Kad sāku strādāt Ailē, biju viens no pirmajiem inženieriem, kas darbojās pie eksporta projektiem.

UPB 2006. gadā realizēja pirmo eksporta stikla fasādes objektu Hydro biroja ēku Norvēģijā. Tas bija liels lēciens gan apjoma, gan sarežģītības ziņā. Pagrieziena punkts apziņā, ka varu. Daudz laika un resursu tika ieguldīts. Tikāmies ar klientu klātienē. Paši braucām ar busiņu un prāmi, vedām lielizmēra parauga konstrukciju. To uzstādījām objektā. Sapratām, ka varam to izdarīt.

Ar laiku objekti kļuva lielāki un sarežģītāki. Sākumā bija 2D. Daudz jāiegulda, lai nonāktu līdz rezultātam. Tagad mūsu vidē ienāk 3D un datu apstrāde. Tas ir tāds kopums, ko vēlētos izcelt. Nākotnē klienti un mēs pāriesim uz digitālo informācijas apmaiņu. No A līdz Z izdzīvo visu ciklu un vēlāk ēkas ekspluatācijas laikā no 3D uztur visu informāciju.

 

Pirms pāris gadiem kā izaicinājumu minējāt Ulda Pīlēna ideju par paceļamajām stikla vitrīnām.

– Unikalitāte slēpās elektropiedziņā, jo vitrīnas var pacelt. Mūsu inženieri krietni pūlējās, lai 3×2,5 m konstrukciju paceltu un nolaistu. Tagad nākamais lielais izaicinājums ir Integrālās izglītības institūta konstrukcijas, kur sadarbībā ar Uldi Pīlēnu izstrādājam ēkas risinājumus.

Garlaicīgi nav un nebūs. Domājam par attīstību. Holdingā programmējam dažādus palīgrīkus, ko inženieri lieto ikdienā, paātrinot datu apstrādi. Lielais informācijas apjoms jāsakārto pa pareiziem plauktiņiem.

Ikdienā lietojam Graskoper vai citas palīgprogrammas, kas palīdz analizēt datus. Lielākais ieguvums – operatīva informācijas apmaiņa visa cikla posmā. Vērtība ir ātrums, ar kādu dažādās idejas var apspēlēt un piedāvāt klientiem.

 

Ar kuru no jūsu uzņēmuma materiāliem – betonu, metālu, stiklu – pašam vislabāk patīk draudzēties?

– UPB nu jau piedāvā krietni vairāk nekā tikai šos materiālus. Pašlaik objektos izmantojam stiklšķiedras betona apdares paneļus. Katrs materiāls, ko ražojam, ir ēkas ārējā čaula, kura atkarībā no klienta vēlmēm tiek izveidota, un inženierim jāņem vērā mijiedarbība. Tā ir gluži kā liela puzle. Varbūt beigās stikls, kam ir būtiska nozīme, paliek otrajā plānā, jo dažkārt arhitekti izvēlas ko citu. Stiklam jānodrošina siltumnestspēja, gaismas caurlaidība, saules aizsardzība un skaņas noturība. Protams, drošība. Pārējais? Paspēlēties ar krāsām ir mazākais. Efektu iegūst, spēlējoties ar vairāku materiālu kopumu. Betons? Ja tas ir vizuāli redzams, tad var spēlēties. Vai tas iet kopā ar stiklu? Es nezinu. (iesmejas) Lai cik daudz ir citu apdares materiālu, kaut vai varš, kompozītais materiāls, kas izpaužas dažādās formās, man tomēr tuvāks ir stikls. Metāls palīdz spēlēties ar profilu dimensijām. Ja klients un arhitekts vēlas kon-strukcijas ar lielām dimensijām –  lai konstrukcijām nodrošinātu statiku, lietojam arī metālu. Vai nu to ievietojam profilos, vai izmantojam nerūsējošā tērauda stiprinājumu detaļas. Tieši tāpēc man šķiet, ka metāls ar stiklu vairāk sader. Tas ir pievilcīgi.

 

Vai materiāliem ir modes tendences? Vai arhitekti un pasūtītāji tomēr vairāk domā par būves funkciju un iekļaušanos vidē?

– Materiālu izvēli nevar uzskatīt par modi. Tas vairāk saistīts ar funkcionalitāti – kā konkrētā vietā materiāli iederas. Svarīgi, lai labi izskatās. Ja būs tikai stikls, tad jādomā par blakus apstākļiem. Katrs klients skaita naudu. Viss atkarīgs no kompānijas vēlmes un arhitekta ieceres. Mēs cenšamies realizēt viņu sapņus.

Stikls man ir laimīga sagadīšanās, kas jo-projām izaicina. Ēkas envelope materiāli un to dažādība ir izaicinājums, kas katrā objektā rada jaunus izaicinājumus.

 

Cik daudz darbu top Latvijai, cik – eksportam?

– Pārsvarā darbojamies eksporta tirgos, esam sākuši iekarot arī Apvienotās Karalistes tirgu. Salīdzinot ar zināmajiem Skandināvijas tirgiem, tas mums ir liels  izaicinājums. Latvijā pēdējos gados esam darbojušies tikai pāris objektos – Liepājas Tenisa hallē un pašlaik Integrālās izglītības institūtā.

 

Sadarbojaties ar Vācijas, Lietuvas un Zviedrijas inženieriem.

– Sadarbība ar citiem inženieriem specifiskos aprēķinos un jautājumos palīdz attīstīties un palielināt kompetenci mūsu inženieriem. Attīstība ir svarīga, lai neiestātos rutīna. Esam attīstījuši un projektējuši arī sprādzienizturīgu fasādi.

Mūsu projektētās un ražotās stikla konstrukcijas 2019. gadā Vācijā izturēja testus. Apvienotās Karalistes projektā arī veiksmīgi izpildījām testus vairākiem konstrukciju veidiem.

Mums ir ārpakalpojums saistībā ar betonu. Sadarbojamies ar Itālijas kompāniju. Daļa inženieru tagad atgriežas Latvijā no Apvienotās Karalistes. Vērojot, kā strādā ārzemnieki un mēs, var secināt, ka esam līdzvērtīgi. Viņi neko citādāk nedara. Mēs ar gadiem esam izkopuši savas prasmes. Diskusijās rodas attīstība, kas nepieciešama inženieriem, bet gadās sastapt arī tādus konsultantus, kas pat lāga jautājumus neuzdod.

 

Nācāt uz Rīgas Tehnisko universitāti stāstīt par stikla konstrukcijām, lai raisītu interesi. Vai ir izdevies piesaistīt jaunus inženierus?

– Esam ļoti atvērti jauniem kolēģiem. Tagad Covid-19 dēļ vieslekcijas nenotiek, bet pirms tam izdevās piesaistīt jaunu speciālistu, kurš vēlējās atgriezties dzimtajā pusē un tagad jau sevi pierādījis kā spējīgs kolēģis. Ir jādodas uz augstskolām, jāstāsta un jaunos kolēģus jāmēģina ieinteresēt. Šī nozare ir pietiekami specifiska. Kad Covid-19  krīze tiks pārvarēta, UPB turpinās sadarboties ar augstskolām un atbalstīs studentu pasākumus.

 

UPB atbalsta inženierus gan ar programmatūru, gan ar nākotnes izaicinājumiem. Kādi tie bijuši pēdējā gadā?

– UPB alumīnija/ stikla inženieri ir bāzēti vairākās vietās – Liepājā, Rīgā un Panevēžā –, līdz ar to jau pirms pandēmijas komunikācija notika attālināti. Covid-19 laikā daļa inženieru strādā mājās, citi – birojā. Esam veiksmīgi pielāgojušies situācijai un turpinām strādāt. Izveidota attīstības nodaļa, kas nodarbojas ar aprēķinu un projektēšanas programmu izstrādi un attīstību.

 

Kāda ir uzņēmumu sadarbība?

– Mūsu mērķis ir veidot sinerģiju starp uzņēmumiem. Design stage posmā daudz strādājam kopā, jo tā vieglāk atrast izdevīgāko risinājumu. Uzņēmumi neraugās tikai uz sev interesējošo, robežas netiek novilktas. Atrodot kopīgu valodu, izvērtējot potenciālos riskus, montāžu un ražošanu skatot kopsummā, veidojas optimāls variants. Tas ir svarīgi.

 

Kas jādara, lai būtu mierīgs prāts?

– Latvijā vajadzētu vairāk kontrolēt aprēķinus. Apvienotajā Karalistē aprēķinus un testus pieprasa vispirms, tikai tad var būvēt. Zviedrijā vairāk uzticas. Ko mēs darām iekšēji? Mums inženieri ir vairākās pakāpēs. Cik iespējams, cits citu pārbauda. Paša muguras smadzenes kaut kādās lietās nostrādā. Bet tam vajadzīga pieredze. Vairāku acu princips mazina riskus. Katram pēc iespējas labāk jādara savs darbs, tad arī būs mierīgāks prāts.

Ir bijuši gadījumi, kad jāpārskata risinājums. Tas atkarīgs no dažādiem aspektiem, apstākļu sakritības. Gadās, ka visu pārrunā, darba uzdevums ir it kā skaidrs, bet pēc brīža secini, ka otram kaut kas aizkritis ciet. Tā ir varēšanas vai sevis pārvērtēšana. Jāpieņem saprātīgs lēmums. Ir jāsaka: «Nevaru! Man vajag vairāk laika.» Spiediens jau tāpat ir, jo ir termiņi. Ja paveiktais kādam jāpārtaisa vai sliktākajā gadījumā kaut kas notiek, tad tāpat viss jāpārskata. Saprāta robežai jābūt jebkurā situācijā.

Pieredze ir ļoti svarīga, bet nevar apstāties un teikt, ka es pēdējos desmit gadus tā strādāju un turpināšu tā vēl nākamos 30. Nāk jaunie, kas, uzsūcot zināšanas par attiecīgo produktu, ir konkurētspējīgāki nekā tie, kas paliek uz vietas.

 

Kuru pilsētu vēlētos apmeklēt? Vai darbavieta jau pietiekami piedāvājusi?

– UPB devusi iespēju apskatīt BAU izstādes. Bija brauciens uz Londonu, kur stikla inženieri aplūkoja uzbūvētos objektus. Radās iespaids par iespējām, jo Apvienotā Karaliste ir TOP līmenī. Gribētos aizbraukt uz tālām zemēm, piemēram, Ķīnu, kur ātrā tempā top iespaidīgas un mūsdienīgas būves. Derētu redzēt arī Ameriku. Tās iespaidīgums un ēku apjoms nav salīdzināms ar Latviju un Eiropu.

 

Uz kādu ēku varētu ilgi lūkoties?

– Apbrīnoju senās būves un to, kā arhitekti un inženieri visu sarēķināja ar minimāliem resursiem. Lai ko tādu aprēķinātu un izveidotu ar mūsdienu tehnoloģijām, mums krietni jāaug. Senatnīgo masīvumu var apbrīnot, un tas ir gandrīz katrā pilsētā, arī Latvijas vecpilsētās. Liepājā tādas ir koka ēkas. To arhitektūra ir iedvesmojoša. Katru reizi, tur staigājot, ir, ko ieraudzīt. Reti kura mūsdienu ēka ir tik pievilcīga kā senie nami. Mūsdienīgais ar senatnīgo katrai pilsētai piešķir šarmu, bet apbrīnas vērts ir senatnīgais.

 

Darbu nesat uz mājām vai ilgāk paliekat birojā?

– Diemžēl strādāju  gan mājās, gan arī darbā palieku ilgāk. Tā ir problēma. Katru gadu sev apsolu, ka iešu mājās agrāk un mazāk strādāšu. Tagad cenšos nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, tā atņemot laiku darbam, lai ierobežotu sevi strādāt tik daudz, cik agrāk. (iesmejas)

 

Kā rodas līdzsvars, lai neizdegtu?

– Būtiskas ir fiziskas aktivitātes, svarīgi kaut ko padarīt saimniecībā vai aiziet uz garāžu, darīt vīru lietas, remontēt māju. Ģimene un bērni arī prasa laiku. Tas viss palīdz atslēgties no darba.

 

Par ko sapņojāt kļūt bērnībā?

– (iesmejas). Gribēju būt traktorists! Esmu no Rucavas. Vēlāk apjautu, ka vēlos mācīties. Izvēlējos Rīgas Tehnisko universitāti, jo tehniskās un materiālu zinības tajā laikā likās svarīgas. Liepājas metalurgs sponsorēja, lai Rīgas pasniedzēji brauc uz Liepāju. Tā ieguvu inženiera grādu metalurģijā.

 

Kurš ir jūsu sapņu objekts, ko vēlētos uzbūvēt?

– (Domā) Kādu objektu iegūstam, pie tāda strādājam. Augstāko ēku? Platāko? Ja ir komanda, var izdarīt daudz. Privāti laikam gan būtu izaicinājums radīt kaut ko nelielu no sākuma līdz beigām, to arī paveikšu.

 

Martins Sonne (Martin Sonne), Per Aarsleff A/S projektu vadītājs:

– Per Aarsleff A/S bija iespēja strādāt ar UPB komandu Carlsberg projektā Dānijā. Jau sākumā zinājām, ka tas būs viens no sarežģītākajiem un izaicinošākajiem fasāžu projektiem. Prasības bija ļoti augstas, jo projekts tiks virzīts godalgām. Būves autors bija viens no populārākajiem Dānijas arhitektiem, kas slavens ar augstām prasībām pret dizainu un detaļām. Mums bija bažas, kā strādāt pie tik svarīga līguma attālināti līdz pat Rīgai. Jau pēc pirmajām projektēšanas sapulcēm sapratām, ka esam labās rokās. Guntars kā UPB projektēšanas un projekta koordinators savu lomu pildīja ar lielu atbildību par projektu un komandu. Darba stundas viņu nesatrauca. Šķiet, izaicinājums un aizrautība Guntaru virza. Daudzi jautājumi tika risināti pat vēlās diennakts stundās. Viņš ir pārliecinājis projekta komandu par to, ka viņam ir zināšanas un aizrautība, lai realizētu šo projektu un izdarītu visu tā, kā arhitekts un klients ir izsapņojis. Tas nebija viegli. Daudzos gadījumos Guntars parādīja, ka viņš ir pat soli priekšā projektam, un palīdzēja mums, darbuzņēmējam, dažos svarīgos un koordinējošos jautājumos. Viņš ir inženieris ar izpratni par arhitektūru. Šādi cilvēki kokos neaug. Mēs bez šaubīšanās viņu atkal piesaistītu komandai un projektam Dānijā un labprāt ar Guntaru Rogu strādātu arī citos projektos.

 

Artjoms Fokejevs, SIA RK Metāls valdes loceklis:

– Mums ir cieša sadarbība ar UPB stikla projektētājiem precīzās metālapstrādes komponenšu jautājumos, kā arī jauno produktu attīstībā. Guntars Roga ir inženieris, ar kuru veiksmīga sadarbība izveidojusies tieši jauno produktu izstrādē. Kā vienu no šādiem projektiem var minēt Ģipša fabrikas paceļamos logus, kur Guntars Roga bija vadošais inženieris, inovāciju un risinājumu virzītājs. Produktā stiklotās daļas svars pārsniedza 600 kilogramu. Bija jānodrošina siltumizolācija un vēja, lietus noturība logam aizvērtā pozīcijā un droša fiksēšana atvērtā pozīcijā. Sadarbībā tika rasti veiksmīgi risinājumi. Augstu vērtēju inženiera Guntara Rogas precizitāti un konkrētību, kā arī to, cik ātri un konsekventi risinājumi tiek ieviesti praksē.

 

 

Mārīte Šperberga

Foto no Būvindustrijas lielās balvas un privātā arhīva

 

Publicēts žurnālā “Būvinženieris”, 2021.  gada aprīlī