Apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva 2020 laureāti septembra pēdējās dienās devās Ramirent Baltic AS Rīgas filiāles nomas direktora Raimonda Henka sarūpētajā divu dienu tūrē uz Igauniju. Pamatakmens saņēmēji apmeklēja Arvo Pērta centru, Igaunijas Jūras muzeju, Ramirent Baltic biroju, nomas centru un modernu moduļu rūpnīcu, kā arī divus būvlaukumus: Tallinas centrālās slimnīcas un Magdalēnas poliklīnikas teritorijās.
Ceļojumā devās Gada arhitekti Ilze un Reinis Liepiņi, SIA Sudraba arhitektūra vadītāji un arhitekti; Gada projektu vadītājs Kārlis Misiņš, SIA RERE Būve projektu vadītājs, projektu direktors un Gada jaunais inženieris Dāvis Golds, SIA Inženieru birojs ”Kurbada tilti” būvinženieris-projektētājs.
Arvo Pērta centrs – vienkāršība mežā
Arvo Pērta centrs apvieno komponista personīgo arhīvu ar informācijas un mūzikas centru. Tā ir tikšanās vieta mūziķiem, pētniekiem un mūzikas mīļotājiem – ikvienam, kuru interesē Arvo Pērta mūzika un ideju pasaule.
Ēkā ir mājīga bibliotēka ar kamīnu, kuras pamatā ir Arvo un Noras Pērtu personīgās grāmatas. Bibliotēkā ir arī Arvo Pērta mūzikas partitūras, mūzikas literatūras izlase, kā arī audio un video ieraksti.
Centrā atrodas ierakstu studija, koncertzāle, Arvo Pērta darba telpas.
Arvo Pērta centru 2010.gadā Laulasmā nodibināja komponista ģimene. Sākumā centrs tika izvietots privātmājā. Lai atrastu piemērotāko risinājumu, 2014.gada jūnijā tika izsludināts starptautisks arhitektūras konkurss, kurā uzvarēja Fuensanta Nieto un Enrike Sobejano no Nieto Sobejano Arquitectos. Jaunās ēkas celtniecība sākās 2017. gada martā, Arvo Pērta centrs durvis apmeklētājiem vēra 2018.gada 17.oktobrī.
Kārlis Misiņš: “Tāpat ka Arvo Pērta mūzika ir balstīta uz liturģiju un svētajiem rakstiem un tā papildina un bagātina komponista radītos skaņdarbus, tā arī ēka ir balstīta uz Arvo Pērta mūziku un viņa dzīves plašumu un redzējumu, un parāda, atklāj to katram tās apmeklētajām. Patīkami ir iekštelpu vienkāršība. Nekā lieka. Tāpat kā viņa mūzika.”
Raimonds Henks: “Būtiski, ka nozīmīga sabiedriska ēka atrodas mežā nevis urbānā centra tuvumā. Šis arhitektūras brīnums sajūtu līmenī pārsteidz ar slavenās personības klātesamību.”
Dāvis Golds: “Lieliski, ka bija iespēja video redzēt būvniecības gaitu, kā tiek strādāts ierobežotā laukumā, dažkārt pat mainot plānojumu, lai neskartu kokus.”
Reinis Liepiņš: “Tā intelektuālā lieliskās gides jauda atver Arvo Pērta personības mērogu. Stāsts ļāva saprast to lomu kāpēc šis centrs vajadzīgs garīgajā līmenī. Prieks, ka valsts realizē augsta līmeņa būvi bez atkāpēm. Gandarī, ka Igaunijā notika korekti organizēts konkurss, uz kuru aicināti 20 dalībnieki, tā iegūstot labāko rezultātu. Mūsu valstij tāds piemērs noderētu”.
Ilze Liepiņa: “Varbūt vēlētos, lai tornis dzīvo kādu kopēju dzīvi ar ēku, pašlaik man šķiet, ka tas ir kaut kas atsevišķs. Sākotnēji nebija nolasāms, kāpēc jumtā “caurumi”, bet iepazīstot ēku tuvāk, kļūst saprotams, cik ļoti šī būve ir dabā. Telpu interjers uzrunā, pat ļoti.”
Cīņa par Jūras muzejam svarīgām relikvijām
Igaunijas jūras muzeja vēsturiskajā hidroplānu angārā ir ekspozīcija ar 200 īstiem eksponātiem: īsta zemūdene Lembit, gadsimtu vecs ledlauzis Suur Tõll, hidroplāns Short 184, vecākā Igaunijas izcelsmes kuģa vraks un citi. Jūras muzejs viennozīmīgi ir viens no aizraujošākajiem Igaunijas muzejiem, turklāt ieguvis arī starptautiskus apbalvojumus un, vēl svarīgāk – apmeklētāju atzinību.
Muzeju 1935.gadā dibināja bijušie kapteiņi un jūrnieki. Kopš 1981.gada tā galvenā izstāde atrodas 500 gadus vecajā artilērijas tornī Resnā Margarita. 2012.gadā Jūras muzejs Hidroplāna ostā atklāja savu otro izstādi.
Gadu vēlāk Jūras muzejs saņēma Eiropas augstākos apbalvojumus par kultūras mantojuma saglabāšanu un atjaunošanu – Europa Nostra un Eiropas Savienības kultūras mantojuma Grand Prix. Jūras muzeja kolekcijās ir aptuveni 100 000 priekšmetu.
Kārlis Misiņš: ”Prieks par igauņiem, ka viņi spējuši atrast finansējumu, lai vēsturisko hidroplānu angāru nevis nojauktu, bet teju no drupām uzceltu. Pie tam šīm ēkām atrasts lielisks lietderīgs pielietojums. Te interesantā un atraktīvā veidā izvietoti visai sabiedrībai pieejami Jūras muzeja unikālie eksponāti.”
Raimonds Henks: “Fantastika ir igauņu cīņa un uzstājība astoņdesmito gadu beigās, lai atgūtu gan savu gadsimtu veco ledlauzi Suur Tõll, gan zemūdeni Lembit, tas nekas, ka bez motora.
Apmeklētājiem ir iespēja šos kuģus izstaigāt, uzzināt par ledlauža vairākkārtējo nosaukumu maiņu. Arī tie salīdzinājumi gan apjomu, gan naudas ziņā ir interesanti. Ledlauzis un Titāniks. Opera vai ledlauzis?”
Dāvis Golds: “Vēsturisko hidroplānu angāru restaurācija, pārsegumu konstrukciju veidošana – to bija ļoti vērtīgi uzzināt.”
Ilze Liepiņa: “Igauņi malači. Viņi izdomā kā saglabāt industriālo mantojumu.”
Reinis Liepiņš: “Neskatoties uz tehnoloģisko sarežģītību, igauņi uzņēmās atjaunot. Nojaukt jau vienmēr ir viegli. Bet te arhitektiem un būvniekiem izdevies radīt baudāmu un publikai pieejamu vietu. Ja iespējams atjaunot tos kupolus, tad tas ir handikaps valsts turpmākajām darbībām. Mums Rīgā ir ļoti daudz ko darīt industriālā mantojuma saglābšanā.”
Vakars starp divām intensīvām informatīvām dienām Tallinā tika aizvadīts kopā ar lielisku gidu Ramirent Baltic AS rīkotājdirektoru Heiki Onton izstaigājot vecpilsētu un Tallinas skatu laukumus.
Ramirent sadarbībā ar būvniekiem
Otrs rīts Tallinā sākās ar Tallinas Centrālās slimnīcas teritorijas apmeklējumu, kur Merko Ehitus pārbūvē palātu korpusu. Slimnīcas ēku pārbūve sākta pagājušajā gadā un ilgs līdz 2025. gadam, jo darbi jāveic posmos un funkcionējošas slimnīcas apstākļos. Renovācijā izmantota būvniecības informācijas modelēšanas jeb BIM metodika, kas ļauj testēt ēku ar programmatūras palīdzību un izprotot būves vājās vietas pat pirms būvdarbu sākšanas.
Kārlis Misiņš: “Būvlaukumu apmeklējums mums lika justies kā starp savējiem. Komunikācija, viedokļi, jautājumi. Secinājums, ka esam vienādi ar savām problēmām. Viņiem slimnīcas nodošana vairākos posmos. Šā gada decembrī pirmais posms, nākamais pēc gada. Covid skāris arī igauņu būvniekus, ietekmējis materiālu piegādes. Jūtamas ir globālā tirgus izmaiņas. Redzot kā pašlaik rit darbi, uzņēmuma darbinieki atzina, ka konkursā par slimnīcas nākamās kārtas būvniecību tomēr vairs nestartēs.”
Ar Heiki Onton atkal satikāmies Ramirent birojā. Viņš Covid izmantoja, lai kamēr darbinieki strādā no mājām, telpās veiktu remontu, piesaistītu dizaineri un radītu ļoti patīkamu vidi produktīvam darbam. Apskatījām uzņēmuma tehnikas un instrumentu nomas centru, Ramirent pārstāvji demonstrēja jauno piedāvājumu – ērtu pakomātu sistēmu instrumentiem.
Ekskursijas dalībniekiem bija iespēja apskatīt Magdalēnas poliklīnikas būvlaukumu. Tur pašlaik no moduļiem, kuri pagatavoti rūpnīcā, ārstiem ierīkos pieņemšanas telpas, kamēr poliklīnikā notiks pārbūve.
Ramirent Baltic AS nomas direktors Meelis Gansons atzina, ka teritorijā, kurā turpmāk tiks nodrošināts poliklīnikas darbs, būs 150 Ramirent izgatavotie moduļi, kas uzņēmumam ir liels izaicinājums, jo tāds daudzums divos stāvos tiek izkārtots pirmo reizi. Pie tam pagaidu poliklīnikas darbs te tiks nodrošināts pāris gadus. Līdz ar to ir īpašas prasības pret šo pagaidu mājvietu ārstiem un pacientiem. Slimnīcas iekšpagalmā visi moduļi jāievieto neskarot kokus.
Heiki Onton 2015. gadā pārliecināja Ramirent īpašniekus par nepieciešamību uzbūvēt moduļu rūpnīcu. Tā bija pilnīgi cita veida ideja, jo Ramirent līdz šim nodarbojās tikai ar nomu nevis ražošanu. Taču Heiki Onton moduļos tālredzīgi saskatīja milzīgu potenciālu un attīstību. Tika iegādāta zeme un 2016. gadā jau izveidoja ražotni, kurā izgatavo augstas kvalitātes, modernus koka moduļus izmantojot Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas standartus un materiālus. Šobrīd ražotne no viena angāra ir krietni paplašinājusies un ražo moduļus arī bērnudārziem un skolām ne tikai Igaunijā. Ražotne īsā laikā kļuva par pelnošu uzņēmumu.
Ramirent moduļu rūpnīcas direktors Rimo Estorn bija gids visā rūpnīcas apjomīgajā teritorijā. Viņš ne vien pastāstīja, bet arī parādīja gan dažādo moduļu ražošanas procesu un atšķirības pēc dažādu valstu klientu pasūtījuma, gan atklāja nianses par darbu ar strādniekiem un finansēm.
Pēcvārds…
Kālis Misiņš: “Vērtīgi satikties ārpus savas ikdienas, redzēt, dzirdēt citu viedokļus, apmainīties ar domām, diskutēt.”
Ilze Liepiņa: “Lieliski tikties neitrālā gaisotnē ar industrijas pārstāvjiem, tas negadās pārāk bieži. Tāpēc šādi braucieni ir ļoti lietderīgi.”
Mārīte Šperberga
Autores foto
