ANDREJS LOZE

“Būvindustrijas lielās balvas” par mūža ieguldījumu laureāts SIA “Norma-S” valdes loceklis Andrejs Loze ir spilgta personība, tāpēc šoreiz attālināto sarunu risinām kopā ar viņa ilggadējo sadarbības partneri – SIA “Aqua-Brambis” valdes priekšsēdētāju Aivaru Brambi. Viņi viens otru pazīst ilgāk nekā 30 gadus.

Kāpēc nolēmāt studēt ceļu, tiltu un aerodromu būvi?

– Pēc vidusskolas beigšanas gribēju studēt medicīnu. Visus iestājeksāmenus nokārtoju teicami, bet tajā gadā pieņēma tikai tos, kas bija beiguši skolu ar zelta medaļu, un es netiku. Man šķita, ka celtnieka darbs arī ir interesants, tādēļ iestājos Rīgas Politehniskajā institūtā studēt ceļu, tiltu un aerodromu būvi. Un to nenožēloju, jo darbs šajā nozarē ir ļoti interesants.

Vai vadītāja talants, uzņēmība un spītība jums no tēva, kādreizējā skolas direktora, kurš uz 25 gadiem tika izsūtīts no Latvijas uzreiz pēc Otrā pasaules kara?

– Kaut kas jau noteikti ir no tēva. Viņš bija kārtīgs, patiess cilvēks, ļoti stingrs, cienīja citus. Bija kolēģu un draugu vidū cienīts. Bija sportisks. Esmu bijis pieckārtējs Latvijas čempions, divas reizes ieguvis Lūriha kausu, divas reizes esmu bijis 3. vietā PSRS. Sports vienmēr ir disciplinējis, palīdzējis koncentrēties, analizēt, loģiski domāt.

Pēc tēva izsūtīšanas uz Sibīriju 1951. gadā pārcēlāmies uz Rīgu pie mammas māsas. Tāds bija mammas lēmums, jo viņa uzskatīja, ka visiem pieciem bērniem ir jābūt augstākajai izglītībai. Un tā arī ir, visi mani brāļi un es, kas esam 75 – 83 gadus veci, esam ieguvuši augstāko izglītību. Visu vidusskolas laiku es strādāju Ķengaragā dārzniecībā, kur audzēja tomātus un gurķus. Mamma varēja nopelnīt tikai tik daudz, lai mēs būtu paēduši, par pārējo mums bija jārūpējas pašiem.

Savulaik tikāt atzīts par Latvijas Celtniecības ministrijas labāko racionalizatoru. Ko jūs racionalizējāt?

– Agrāk celtniecības nozarē projektēšana nebija atbilstošā līmenī, un mēs racionalizējām, kā ātrāk un lētāk izbūvēt ūdensvadu un kanalizācijas tīklus, izmantojām jaunākās metodes gruntsūdeņu pazemināšanā. Gruntsūdeņi Rīgā bija un ir liela problēma.

Aivars Brambis: «Daudzus sarežģītus būvprojektus, ko projektēja SIA “Aqua-Brambis”, ir realizējusi SIA “Norma-S”, kuras īpašnieks un vadītājs kopš tās dibināšanas ir Andrejs Loze. SIA “Norma-S” ir specializējusies komplicētos un specifiskos būvdarbos, kurus var paveikt, ja uzņēmumā ir pieredzējuši un profesionāli būvdarbu vadītāji un brigadieri, kā arī apmācīti strādnieki.

Andreja Lozes vadītais uzņēmums slēdz tiešos līgumus ar pasūtītājiem, bet daudzos gadījumos, kad liela objekta galvenais būvuzņēmējs meklē izpildītājus sarežģītāku posmu izbūvei, viņš dodas pie Andreja Lozes vadītās komandas, kura Latvijas būvnieku vidē ir ieguvusi labu reputāciju.»

Kāda bija sajūta, kad 90. gadu sākumā krīzes laikā ar kolēģi nodibinājāt firmu Norma-S? Kas palīdzēja – pārliecība, intuīcija?

– Es strādāju “SUIS-RĪGA” un 1994. gadā kopā ar pārējiem kolēģiem paliku bez darba, jo celtniecībā bija krīze. Bijām spiesti domāt, ko un kā darīt. Tā radās ideja par sava uzņēmuma dibināšanu. Paši slēdzām līgumus. Pirmo SIA “Norma-S”līgumu noslēdzām ar SIA “Rīgas ūdens” par avārijas darbu veikšanu. Mums bija pieredze un pārliecība, ka varam darboties paši.

Aivars Brambis: «Strādājot pie būvdarbu organizācijas projekta, SIA “Aqua-Brambis” projektētāji cenšas saprast būvdarbu veikšanas risinājumus, un šādos gadījumos Andreja Lozes padoms, ko viņš nekad neliedz, ir zelta vērts.

Diemžēl jāatzīst, ka būvprojektu kvalitāte ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu būvniecībai ne vienmēr ir pārdomāta, bieži vien netiek meklēti optimāli risinājumi. Piemēram, vienā objektā, ko būvēja “Norma-S”, bija saruna ar pieredzējušu būvdarbu vadītāju par to, ka varbūt šeit varētu lietot lētākus risinājumus. Atbilde bija: nē, nekādā gadījumā, papīru kārtošana ievilksies tā, ka nevarēs nodot objektu paredzētajā laikā. Dokumentācijas kārtošana nedrīkst kavēt optimāla risinājuma īstenošanu. Tas raksturo Andreju Lozi un viņa darbiniekus.»

Jums ir ap simts strādājošo, un daļa no viņiem ar 20 un vairāk gadu darba stāžu. Kā jūs raksturotu savu kolektīvu?

– Manā uzņēmumā ir maza kadru maiņa, strādā gan darbinieki ar lielu pieredzi, gan jauni cilvēki. Uzskatu, ka galvenais ir visiem darbiniekiem regulāri samaksāt algu, laikā samaksāt nodokļus, ievērot darbu izpildes termiņus. Kolektīvā svarīga ir savstarpēja cieņa, to prasu no darbiniekiem un arī no sevis. To var iemantot, vienam otru cienot, nemānot, paļaujoties un uzticoties. Apmānīt var vienu reizi, un ko pēc tam? Visās lietās jābūt godīgam un taisnīgam.

Aivars Brambis: «SIA “Norma-S” ir apguvusi vairākus tehnoloģiski modernus un progresīvus darbu veikšanas paņēmienus, piemēram, mikrotunelēšanu, kas ļauj darbus veikt ļoti precīzi, ievērojot komunikāciju iebūves dziļumu, piemēram, esošās komunikācijas sagraušanu un jauna cauruļvada ievilkšanu, nebojājot ielas segumu. SIA “Norma-S”darbu veikšanā izmanto arī horizontālo vadāmās urbšanas metodi, ietaupot uz ceļu seguma atjaunošanas darbiem.

Izstrādājot būvprojektus ūdensapgādes un kanalizācijas darbiem, ir diezgan svarīgi zināt, kā šie darbi tiks veikti un kā izmantot progresīvākus risinājumus.»

Bijāt pirmie, kas Latvijā sāka lietot beztranšeju jeb mikrotunelēšanas metodi. Kāda bija pirmā būve ar šo metodi?

– Pirmais objekts, kur lietojām mikrotunelēšanas metodi, bija apvedceļš uz Saulkrastiem. Ģenerāluzņēmēja bija SIA “A.C.B.”, neraugoties uz to, ka mums nebija tādas pieredzes, viņi prasīja izbūvēt ūdensvadu un kanalizācijas tīklus ar šo metodi. Izbraukājām visu Eiropu un atradām sadarbības partneri Igaunijā. Nebija viegli. Zem ceļa, zem mežiem vajadzēja izbūvēt tīklus kilometra garumā ar cauruļu diametru līdz 670 mm.

Celtniecībā vislielākās problēmas ir saistītas ar ūdens pazemināšanu. Tagad ir moderna tehnika un darbs veicams krietni vieglāk nekā 1965. gadā, kad es sāku strādāt. Ļoti sarežģīta bija Dienvidu tilta būvniecība visās trīs kārtās. Bija jāsavieno esošā vecā dzelzsbetona kanalizācija ar diametru 1,8 × 2,5 metri ar jaunizbūvētajiem tīkliem. Jaunie tīkli bija “Hobos” caurules ar divu metru diametru. Sarežģīti, bet atrisinājām!

Jūsu uzņēmums ir uzbūvējis vairāk nekā 1000 kilometrus pazemes tīklu daudzās pilsētās. Kur jūsu gandarījums?

– Man ir prieks un lepnums par savu darbu. Taču ne visas būves ir izbūvētas zem zemes, piemēram, sūkņu stacija Austuves ielā Rīgā.

Liels gandarījums ir par Dienvidu tiltu, tur darbus veicām ar mikrotunelēšanas metodi 14 metru dziļumā un izmantojām Baltijā lielākās caurules divu metru diametrā. Dienvidu tilta izbūve bija dārga, bet ļoti palīdzēja Rīgā sakārtot ūdensvadu un kanalizācijas tīklus, un pats tilts ir ekonomiski izdevīgs. Agrāk, lai tiktu no Pārdaugavas uz Juglu, bija vajadzīga stunda, tagad to var izdarīt 15 minūtēs.

Liels lepnums man ir par vēl vienu objektu, kur 13 metru dziļumā izbūvējām tērauda apvalkcauruli ar diametru 1400 mm ūdensvadam ar diametru 1200 mm, kas savieno Baltezeru ar Rīgu, izmantojot mūsu rīcībā esošo “Terra” iekārtu, ko iegādājāmies speciāli darbam šajā objektā. Apvalkcaurules garums ir 64 metri. “Terra” iekārta paredzēta tērauda cauruļu izbūvei zem šosejām un līdzīgās situācijās.

Aivars Brambis: «Andrejam Lozem piemīt lielas darbaspējas, sportiskais rūdījums, un sportiskais gars ļauj viņam ļoti daudz paveikt.

Katru gadu Andrejs brauc uz kalniem slēpot, un tie ir atsevišķi braucieni ar ģimeni un kopā ar kolēģiem. Arī man bija iespēja piedalīties šādā slēpošanas pasākumā kopā ar kolēģi Andreju, kur varējām laiku pavadīt arī pie alus kausa vai “Hennessy” glāzes.»

Jums ir pietiekami daudz apbalvojumu, arī valstī augstākais. Vai “Pamatakmens” ko nozīmē?

– Jā, protams! Esmu ļoti pagodināts, ka manu darbu novērtē ne tikai valdība, bet arī būvnieki un Latvijas Būvinženieru savienība. Man ir ļoti liels gods saņemt augstāko apbalvojumu celtniecības nozarē. Es labi jūtos savā vecumā, jo esmu mūžīgā kustībā. Pirts, slēpošana, aktīvs dzīvesveids – tās ir lietas, kas man dod enerģiju. Cenšos būt optimists.

Pandēmijas laiks man ir atņēmis ikgadējo slēpošanu, bet tik un tā esmu aktīva dzīvesveida piekritējs. Man darbs ir kā hobijs. Iet uz darbu man ir prieks.

Aivars Brambis: «Par Andreja cilvēciskajām īpašībām runājot, varu teikt, ka viņš ir ļoti izpalīdzīgs, izdarīgs un enerģijas pārpilns. Lūk, kaut vai viens gadījums! Pie lielveikala man neviļus iekrita mašīnas atslēga gūlijā. Lūdzu palīdzību Andrejam, viņš nekavējoties ieradās un izpalīdzēja izmakšķerēt atslēgas. Vēlu tev, Andrej, veselību un veiksmi!»

Mārīte Šperberga

Foto: Mārīte Šperberga

Publicēts  žurnālā “Būvinženieris” 2021. gada februārī