AIGARS MADŽULIS

Statikas guru

Rasēšana, modelēšana, nelielu savienojumu aprēķini, pēc tam mezglu detalizācija – tāds bija “Gada inženiera 2019” Aigara Madžuļa ceļš līdz statikas eksperta darbam lielos objektos Zviedrijā, Norvēģijā un citur pasaulē. Paralēli AS “UPB” grupas SIA “RK Metāls” ēku konstrukciju būvinženieris izstrādāja un testēja automatizācijas rīkus.

 

Aigars dalās zināšanās ar kolēģiem par statikas modeļiem, inženierrīku lietošanu, metāla konstrukciju un mezglu aprēķiniem, saglabājot nevainojamu precizitāti arī milzīga apjoma informācijas plūsmā. Viņš cenšas izstrādāt tādus risinājumus, lai ražošana un montāža ritētu pēc iespējas efektīvāk. Aigars vienmēr ir patīkams sarunbiedrs, lielisks kolēģis, sabiedriski aktīvs, sportisks cilvēks, kas neatsaka padomu un palīdz jebkurā situācijā.

 

Kas mudināja pievērsties inženierzinātnēm un konkrēti būvniecībai?

– Man patīk risināt problēmas un saprast, kā notiek un darbojas lietas, tāpēc diezgan agri sapratu un zināju, ka nākotne ir kādai no tehniskajām specialitātēm. Sākumā sliecos uz IT nozari, bet vasarās bija iespēja kopā ar tēti strādāt būvniecībā, un tad jutu, ka tas mani saista vairāk. Būvniecībā, īpaši projektēšanā, tehniskās zināšanas apvienotas ar radošumu, lai veidotu noderīgu produktu. Tas mani visvairāk uzrunā.

 

Studēt devies uz Jelgavu, nevis uz Rīgu un tad nokļuvi Liepājā.

– Liepāja bija daudzu apstākļu sakritība. Pēc ceturtā kursa mums bija nepieciešama prakse visa semestra garumā. Studiju laikā CV aizsūtīju vairākiem projektēšanas birojiem. Biju jau atradis prakses vietu Rīgas arhitektu birojā, bet tad saņēmu vēsti no “UPB”, kad to vairs necerēju. Tā bija tikai dažu mēnešu prakse, Liepāja šķita labs variants, jo Rīgas burzma mani nepavisam neuzrunāja. Pēc prakses nolēmu vēl nedaudz uzkrāt pieredzi, un nu jau desmito gadu Liepājā dzīvi un darbu saistu ar “UPB”.

 

Vai lielā kompānijā ir labākas karjeras iespējas?

– Karjeras iespējas ir atkarīgas gan no uzņēmumu izaugsmes, gan no tā posma, kurā sākta karjera. Valda uzskats, ka lielajās kompānijās karjeras iespējas un darbinieku rotācija ir gausa. Ja uzņēmums ir tendēts uz izaugsmi un jaunu produktu radīšanu, apjoma palielināšanu, tad neizbēgami rodas iespējas. Ja darbinieks guvis atzinību, izrāda iniciatīvu, ir gatavs izkāpt no komforta zonas un uzņemties jaunus izaicinājumus, tad viņš noteikti tiek pamanīts, ir iespēja kāpt pa karjeras kāpnēm. Man patīk izrādīt iniciatīvu, uzņemties ko jaunu. Sākumā nebija pārliecības par zināšanām, bet ar laiku vēlme izkāpt no komforta zonas un izmēģināt ko jaunu guva virsroku.

 

Kā tiki pie kolēģu dotā titula – statikas guru?

– Kad sāku strādāt, objektu bija mazāk un tie bija vienkāršāki. Tad inženieris pats komunicē ar pasūtītāju, pats aprēķina un modelē. Kad objekti kļuva sarežģītāki, nonācām pie amatu un darbu dalīšanas. Biju viens no pirmajiem, kas tika pie statiķa amata. Statikas inženieris ir augstākā latiņa, jo atbild par ēkas kopējo stabilitāti, veido aprēķina shēmu, lai ēka būtu maksimāli ekonomiska, bet tajā pašā laikā droša un realizējama atbilstoši visām prasībām. Tālāk svarīgi darba materiālus izsniegt visiem iesaistītajiem inženieriem. Cenšos izprast programmas, lietu būtību un tālāk dalos ar kolēģiem, palīdzu iepazīt šīs programmas. Laikam tas arī iemesls, kāpēc tiku pie šāda titula. (smaida)

 

Kā ar pārbaudēm?

– Mūsu gadījumā tā nav problēma. To atrisinājām, pārņemot skandināvu, vairāk zviedru, pieredzi. Katram darbam ir čekliste (pārbaudes punktu saraksts – red.). Pirmais – pārbaudi pats sevi, ejot cauri konkrētam sarakstam un saprotot, cik kas izdarīts vai nav. Nākamais posms – cits inženieris pārbauda tavu darbu. Tas rada drošību, ja kaut kas palaists garām, tad to atradīs un būs iespēja izlabot.

 

Kā turpinās inženieru darba automatizācijas rīku izstrāde un testēšana?

– Tā turpinās pat vairāk un straujāk nekā agrāk. Svarīgi zināt jaunākās tendences un tehnoloģijas, lai darbu padarītu efektīvāku. Aizvien vairāk trūkst inženieru resursu, tāpēc iespēju robežās izmantojam skriptus, parametrisko programmēšanu, programmētāju izstrādātas aplikācijas. Cenšamies automatizēt visus aprēķinus. Agrāk inženieris dienas laikā varēja aprēķināt 30 pārseguma metāla sijas, tagad to skaits sasniedz jau 150. Strādāju pie tā, lai efektīvāku padarītu iekšējās informācijas apmaiņu, lai inženieriem nevajadzētu meklēt atsevišķus aprēķinus, lai nepieciešamā informācija būtu visiem pieejamā 3D modelī. To daru paralēli ikdienas darbiem objektā.

 

Kā var radīt efektīvākos risinājumus ražošanai un montāžai bez aizķeršanās?

– Jāsaprot viss process kopumā, jo nevar domāt tikai par savu darba daļu. Nedrīkst apstāties pie pirmā puslīdz derīgā risinājuma. Projektēšanā vienai problēmai varētu būt vairāki risinājumi. Māksla ir atrast to vienkāršāko un piemērotāko. Manā gadījumā tas ir diezgan vienkārši, jo mums pārsvarā ir “design&build” projekti, proti, jau kopš projektēšanas sākuma ir saikne ar ražošanu un montāžu. Ja rodas neskaidrības, jautāju vai nu ražošanas vadītājam, vai būvdarbu vadītājam un problēmas uzreiz risinām. Svarīgi projektēt, ražot un montēt tā, lai visiem būtu pietiekami ērti un labi. Tiesa, lielais inženieru kolektīvs un objektu skaits ļauj mācīties, rast jaunu pieredzi gan pašam, gan kolēģu vidū.

 

Cik bieži apmeklē ražošanas uzņēmumus, būvlaukumu?

– Birojs atrodas līdzās metāla konstrukciju ražotnei. Te esam bieži, skatāmies, kā notiek ražošana, kā realizējas tas, ko esam projektējuši vai skatījuši datora ekrānā. Mums ir arī autoruzraudzības braucieni. Covid-19 dēļ tas process gan ir apstājies. Mēs skatījāmies, kā tiek montēts, vai atbilst tam, kā bijām paredzējuši. Ir arī lielie autoruzraudzības braucieni, kad nedēļas garumā ierodamies vairākās būvēs, komunicējam ar būvdarbu vadītājiem, pasūtītājiem, vācam komentārus par to, kas bija labi, kas ne tik labi, ko uzlabot. 90% mūsu būvju ir Skandināvijā. Latvijā ir, bet maz. Viena no pēdējām būvēm, kur piedalījos, ir nesen ekspluatācijā nodotais tirdzniecības centrs “Sāga”.

 

Projektējot “Boeing 747- 8” angāru Baku Azerbaidžānā, bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze un specifiskās ugunsdrošības prasības.

– Sākumā bija neliels apjukums. Pasūtītājs vēlējās, lai ēka atbilst ne tikai vietējiem normatīviem, bet arī Eirokodiem. Stabilitātes aprēķinam bija jābūt divās dažādās programmās, kas mums līdz šim bija neierasta prakse. Risinājām konstruktīvās shēmas, lai saprastu, kā ēku projektēt visefektīvāk. Jāņem vērā iespaidīgā vēja slodze 41m/s, piepūles.

Angāra platība ir 8046 m2, tā augstums sasniedz 31 metru. Kopējais objekta metāla daudzums ir ap 1850 tonnu, nosedzamais jumta klājs – tuvu 14 500 m2. 97 m brīvo laidumu pārsedz arkveida kopne, kas sastāv no septiņiem atsevišķiem segmentiem. Tas mums lika lietot dažādus nestandarta risinājumus. Katru risinājumu izsvērām un pārbaudījām, lai saprastu, vai pareizi interpretējam normatīvus un norādīto vēja slodzi, veidojām digitālos vēja tuneļus. Lai pārliecinātos par mezglu nestspēju, pārbaudījām tos specializētās programmās. Pārliecību deva lielais inženieru loks, jo atsevišķiem kolēģiem bija specifiskas zināšanas par seismiskās aktivitātes vērtēšanu.

Liekot visas galvas kopā, radījām šo būvi. Baku angārs ir spilgts ļoti augsta mērķa piemērs, jo pirms tam nevarēju iedomāties, ka spēšu atrisināt kopni ar gandrīz 100 m laidumu. Strādājot sapratu, ka tas tomēr ir izdarāms.

 

Ar ko atmiņā palikusi studentu pilsētiņas ēka “Campus Albano” Stokholmā?

– Tā palika atmiņā ar savu iespaidīgo apjomu, jo studentu pilsētiņa Stokholmā aizņēma veselu kvartālu. Tajā bija dažādi konstruktīvie risinājumi. Lai nodrošinātu brīvās auditorijas, vairāki stāvi iekarināti kopnēs. Ēkas izmēri: 100×97 m. Tā ir sešstāvu universitātes ēka, kuras metāla karkass ir ar dobo saliekamā dzelzsbetona paneļu pārsegumiem, saliekamā dzelzsbetona un dzelzsbetona sendvičpaneļu sienām. Ēkai ir atsevišķi konsolēti stūri, kur nestspēja nodrošināta ar metāla siju un dzelzsbetona sienu kopdarbību – sijas izmantotas kā sienu apakšējais stiegrojums. Tolaik tie bija nestandarta risinājumi, bet nu jau vairākos objektos izmantojam līdzīgus.

 

Pašu mājās Liepājā tapa tenisa halle…

– Tas man ir viens no mīļākajiem objektiem, jo par sevi atgādina ikdienā. Ejot garām, vienmēr ir laba sajūta, ka esmu radījis kaut ko skaistu tepat Liepājā un tas ir visiem noderīgs. Objekts bija diezgan vienkāršs, vienīgi izcēlās ar augsto aprēķinu automatizāciju un Latvijai raksturīgajiem īsajiem projektēšanas termiņiem.

Halles izmēri: 114×53 m. Ēkā ir pieci iekštelpu korti un trīsstāvu administratīvais korpuss. Metāla karkass ir ar dobo saliekamā dzelzsbetona paneļu pārsegumiem un saliekamā dzelzsbetona un metāla sendvičpaneļu sienām. Metāla kopņu brīvais laidums ir aptuveni 41 m.

 

Kādas ēkas palīdz augt kā inženierim?

– Objekti, pie kuriem strādāju, kļūst aizvien apjomīgāki. Vidēji darbs pie viena ir vismaz gadu. Objektu skaits nemaz tik strauji neaug. Galvenokārt strādāju ar sabiedriskajām ēkām Zviedrijā. Tie ir biroji, slimnīcas un autosaloni, bieži vien ar dzīvojamiem apartamentiem augšējos stāvos, arī tikko ekspluatācijā nodotajā tirdzniecības centrā “Sāga” tepat Latvijā. Profesionalitāte aug ar katru dienu, jo risinājumi rodas ne tikai konstruktīvi, bet arī ar atgriezenisko saiti, kas nāk gan no ražošanas, gan montāžas un pasūtītāja.

 

Kādas īpašības raksturo konstruktoru?

– Bez precizitātes un pedantiskuma konstruktora darbā neiztikt, bet, tāpat kā jebkurā situācijā, visam jābūt ar mēru. Pārlieku liels pedantiskums pat traucē. Bieži vien lēmumi ir jāpieņem ātri un darbā jābūt efektīvam. Svarīgākā ir pacietība un neatlaidība, it sevišķi brīžos, kad risinājums neizdodas uzreiz. Bieži vien, spītīgi un neatlaidīgi meklējot, var atrast funkcionāli labāko un estētiski baudāmāko risinājumu. Tad arī ir lielākais gandarījums.

 

Vai stresa situācijas konstruktoriem ir norma?

– Es to sauktu par pasīvu spriedzīti. Pirmajos gados tā bija pārliecības un zināšanu trūkuma dēļ, taču tagad tā ir vairāk lielā apjoma un saspringto nodošanas termiņu dēļ. Nedomāju, ka spriedzei ir galēji negatīva ietekme. Tā dod iespēju strādāt efektīvāk, izveidot prioritātes, saprast, kas ir lieks, ko var nedarīt.

Bieži vien gadās, ka pēc nakts, no rīta atnākot uz darbu, rodas “klikšķis”. Tad pārdomāju risinājumu, kaut ko mainu. Kopumā jūtos mierīgi, jo izpratne par to, kā strādā viens vai otrs elements, aug līdz ar pieredzi un jaunām zināšanām, kas nāk ar katru darba gadu. Ar mūsdienu tehnoloģijām un programmatūru pārliecību var iegūt vieglāk un ātrāk. Ja ir šaubas par kādu mezglu, pārrunājam. Specializētās programmās var saprast tā darbību un visus vājos posmus. Ir lietas, kas nāk tikai ar laiku un pieredzi, tas jākompensē ar veselīgu paškritiku un paaugstinātu uzmanību.

 

Cik ļoti var uzticēties datoram?

– Uz katru jauno programmu sākumā skatos kritiski, pārbaudu, salīdzinu ar paša aprēķiniem. Tikai tad sāku uzticēties. Ne velti visām programmām instrukcijā ir teikts, ka to radītāji nekādu atbildību neuzņemas – par visu atbildīgs ir inženieris. Var kļūdīties gan programmas ražotāji, gan inženieris, ievadot vai nolasot informāciju. Pilnīgi uzticēties nedrīkst. Jāpārbauda.

 

Vai studēt maģistrantūrā bija īpaša vēlme?

– Tas bija mans otrais mēģinājums studijām maģistrantūrā. Uzreiz pēc bakalaura un inženiera grāda iegūšanas sapratu, ka tomēr nevaru apvienot studijas ar darbu. Vēlāk kārtējā apgaitā rūpnīcā redzēju problēmas betona iepildīšanas kvalitātē kompozītajās tēraudbetona kolonnās. Nolēmu, ka vajadzētu papētīt, kā tas ietekmē kolonnas nestspēju. Problēmas sīkāku pētīšanu redzēju kā tēmu maģistra darbam. Bija pienācis īstais brīdis studijām. Mans darba devējs bija ļoti pretimnākošs. Lekcijas notika piektdienās un sestdienās. Savu lomu nospēlēja izvēlētā tēma, kas interesēja ne tikai mani, bet arī darba devēju. Viss veiksmīgi iekrita posmā, kad bija iespējams mācības apvienot ar darbu.

Apskatīju ietekmi uz nestspēju un deformācijām, ko izraisa atstarpe starp kolonnas gala plātni un stiegrām, atstarpe starp gala plātni un betonu un gala plātnes biezums. Eksperimentāli centriskā spiedē pārbaudīti 28 īsi kompozītās tēraudbetona kolonnas paraugi, kas iedalīti septiņās grupās atkarībā no nepilnības veida. Laboratoriski noteikta izmantoto materiālu stiprība. Nestspējas teorētiskie aprēķini izpildīti saskaņā ar 4. Eirokodu. Noteikts, kādām slodzēm ir pakļautas kolonnas būvēs normālas ekspluatācijas apstākļos.

Atsevišķu nepilnību dēļ vērojamas nozīmīgas deformācijas, kas iestājas pie ekspluatācijas slodžu līmeņa. Nepietiekami garu stiegru ievietošana un pārāk plānas gala plāksnes izmantošana neuzrāda būtisku ietekmi ne uz kolonnas nestspēju, ne uz deformācijām.

Pētījums noderēja arī uzņēmumam, jo tagad kvalitātes kontrolieri pastiprināti pievērš uzmanību betona iepildīšanas kvalitātei. Izskatām arī citus betona iepildīšanas veidus, kas atšķiras no izmantotajiem. Piemēram, betonu ar spiedienu iepilda caur speciālu ventili kolonnas apakšā.

 

Pie kā pašlaik strādājat?

– Strādāju ar slimnīcas projektu Eskilstūnā Zviedrijā. Esmu atbildīgs par vienu no vairākām slimnīcas kompleksa ēkām, kur būs izvietotas neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļas, ķirurģija un intensīvās terapijas nodaļa. Ņemot vērā funkcionalitāti, ēkai ir specifiskas prasības, paaugstināti pašsvārstību frekvences ierobežojumi operāciju zālēs, paaugstināta radiācijas noturība konstrukcijām rentgena kabinetos. Šī ir interesanta būve, jo līdz šim man pārsvarā bija biroja ēkas.

 

Kur rodas līdzsvars?

– Hobiji ir vairāki. Vasarā visa ģimene braucam ar velosipēdiem. Amatiera līmenī nodarbojos ar fotografēšanu. Patīk fotografēt dabu. Pārsvarā pašlaik fotografēju ģimeni, galvenais modelis ir dēls. Viņam ir trīsarpus gadu, un viņa istabā ir siena, kur bildēs var redzēt, kā viņš audzis.

 

Kā, būdams latgalietis, esi iesakņojies Kurzemē?

– Man te ļoti patīk. Tas ir stereotips, ka kurzemnieki ienācējus pieņem tikai ar laiku. Mūsu kolektīvā vairāki ir ienācēji, birojā vien no Latgales esam četri, lai cik netipiski tas liktos Liepājai. (smaida) Tas varbūt tāpēc, ka uzticamus kolēģus sākumā meklējam paziņu lokā.

 

*****

“RK Metāls” Metāla konstrukciju būvinženieru nodaļas vadītāja vietnieks, ēku konstrukciju būvinženieris Zigis Ostelis:

«Aigars ir darītājs. Tas bija skaidrs, kad pirmais jauno censoņu papildinājums no Latgales bija pavadījis kādu laiku jaunajās “RK Metāls” biroja telpās Grobiņā. Aigars bija centīgs, mērķtiecīgs, uzcītīgs un ļoti precīzs, un šīs īpašības nav zaudējis. Precizitāte, darba ētika un atbildības izjūta par lēmumiem ir visvērtīgākais viņa arsenālā, bet tas nav viss. Aigaram var pilnībā uzticēties, esmu drošs, ka rezultāts būs nevainojams. Tagad Aigars ir galvenais statikas inženieris, un ne velti. Viņš vislabāk pārzina, kā programmās uzbūvēt aprēķina modeli – sistēmu, kas nodrošina būves kopējo strukturālo stabilitāti. Svarīgi to izdarīt tā, lai turpmāk inženieri ar uzbūvēto sistēmu aprēķinos varētu strādāt viegli un ērti. Te arī vislabāk izpaužas Aigara punktuālā precizitāte un pārdomātie risinājumi. Viens zvans, un saruna ar mūsu statikas guru var aiztaupīt stundām ilgu cīniņu ar šķietami nepārvaramu šķērsli. Man kā grobiņietim prieks, ka puisis no Latgales komfortabli jūtas kolektīvā, mūsu pusē ērti iekārtojies un nodibinājis ģimeni.»

 

“RK Metāls” ēku konstrukciju būvinženieris Māris Bauers:

«Septiņus gadus, kopš ar Aigaru esam kolēģi, esmu iepazinis viņu kā spēcīgu inženieri. Visiem jautājumiem viņš pieiet padziļināti, ar izpratni un pēc būtības. Viņš veltīs papildu laiku, lai izveidotu programmu, kas paātrinās darba ātrumu un ražīgumu. Šī pašiniciatīva ir palīdzējusi arī man, kopā ar Aigaru veidojot sarežģītu ēku statikas modeļus. Profesionālā jomā jāuzsver Aigara vēlme regulāri papildināt zināšanas un mācīties. Kā kolēģis Aigars nekad neatsaka palīdzību jaunākiem darbiniekiem vai citiem inženieriem. Vienmēr palīdz ar padomu un redzējumu par konkrētu problēmu. Turklāt viņš atrod laiku arī tad, kad pašam projektā ir saspringts grafiks un maz brīva laika. Esmu ievērojis –, apgūstot jaunas lietas, viņš vienmēr ļoti rūpīgi izpēta visu pieejamo informāciju un spēj labi to iemācīt citiem. Arī ārpus darba zinu viņu kā patīkamu cilvēku, sirsnīgu un izpalīdzīgu. Aigars prot paskatīties uz lietām ar humora izjūtu un būt nenopietns, kas inženieriem nereti ir vajadzīgs, lai atbrīvotos no darba saspringuma.»

 

Mārīte Šperberga

Foto no apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva” arhīva

Publicēts žurnālā “Būvinženieris” 2020. gada decembrī, nr.77